Vācijā iegūti jauni pierādījumi par Krievijas saistību ar bijušā čečenu kaujinieka slepkavību (7)

Daļa Vācijas politiķu un mediju jau iepriekš Gruzijas pilsoņa Hangošvili slepkavībā vainoja Maskavu, lai gan Krievija savu saistību ar šo lietu kategoriski noliegusi.

40 gadus vecais Hangošvili tika nošauts 23.augustā Berlīnes Mazajā Tīrgartenā. Aculiecinieki stāstīja, ka šāvienus no tuva attāluma uz upuri raidījis kāds vīrietis uz velosipēda, kurš vēlāk tika pamanīts, iemetot upē somu.

Policija vīrieti aizturēja un noskaidroja, ka tas ir 49 gadus vecais Krievijas pilsonis Vadims S.

Tomēr Starptautiskais pētnieciskās žurnālistikas centrs "Bellingcat" otrdien vēsta, ka aizturētais vīrietis izmantojis viltus identitāti.

Patiesībā viņš esot 54 gadus vecais Vadims Krasikovs, kas uzaudzis Kazahstānā, bet vēlāk dzīvojis Sibīrijā.

Iepriekš Krievijas varasiestādes apsūdzējušas Krasikovu kāda uzņēmēja slepkavībā, kas 2013.gadā pastrādāta Maskavā. Arī toreiz slepkava izmantojis velosipēdu.

Sākotnēji Krievija ar Interpola starpniecību izsludināja Krasikovu starptautiskajā meklēšanā, taču vēlāk aizturēšanas orderi atsauca un apgādāja viņu viltus identitāti, norāda "Bellingcat".

Vācu mediji pauž aizdomas, ka Krasikovu savervējuši Krievijas slepenie dienesti.

"Federālā prokuratūra par slepkavības pasūtīšanu tur aizdomās Krievijas valsts iestādes," ziņo nedēļraksts "Der Spiegel", piebilstot, ka lietas izmeklēšanu tuvāko dienu laikā pārņems federālā prokuratūra.

Tikmēr federālās prokuratūras pārstāvis aģentūrai AFP izteicies, ka šobrīd šī lieta neesot viņu pārziņā. Savukārt Vācijas Ārlietu ministrija vispār atteikusies šo lietu komentēt.

Izmeklēšanā, kuru kopīgi veicis "Der Spiegel", "Bellingcat" un vēl viena pētnieciskās žurnālistikas organizācija - "The Insider", iegūti pierādījumi, kas varētu liecināt par Krievijas saistību ar Hangošvili slepkavību.

Šajā izmeklēšanā konstatēta arī iespējama Čečenijas varasiestāžu saistība ar šo noziegumu.

"Bellingcat" norāda, ka otrā Čečenijas kara laikā no 1999. līdz 2002.gadam Hangošvili karojis nemiernieku pusē, bet pēc tam čečenu separātistiem sniedzis atbalstu no savas dzimtās Gruzijas teritorijas.

2008.gadā viņš Gruzijā "rekrutējis un apbruņojis" brīvprātīgo vienību cīņai pret Krieviju.

Pēc diviem neveiksmīgiem atentāta mēģinājumiem, kurus viņš pieredzējis Gruzijā, pēdējo gadu laikā Hangošvili dzīvojis Vācijā, kur lūdzis patvērumu.

"Der Spiegel" vēsta, ka policija aizdomās turamā dzīvoklī atradusi lidmašīnas biļeti lidojumam uz Maskavu nākamajā dienā pēc slepkavības, kā arī lielu skaidras naudas summu.

Aizturētajam izvirzītas apsūdzības slepkavībā, taču viņš atteicies runāt ar izmeklētājiem.

"Bellingcat" ziņo, ka aizturētā rīcībā esot bijusi derīga Krievijas pase, taču datu par personu, uz kuras vārda tā izsniegta, Krievijas pilsoņu reģistrā neesot.

Savukārt pases numurs liecina, ka to izsniegusi Iekšlietu ministrijas nodaļa, kas ar dokumentiem apgādā Krievijas militāro izlūkdienestu.