Kosmoss, Ķīna un 5G: par ko spriedīs NATO samitā

Samits sākās otrdien ar pieņemšanu pie Lielbritānijas karalienes Elizabetes II, kam paralēli notika arī vairāku līderu divpusējās tikšanās, bet trešdien dalībvalstu vadītāji pulcēsies greznajā Votfordas golfa klubā uz trīs stundas ilgām oficiālām sarunām.

Dalībvalstu līderiem oficiāli jāapstiprina aptuveni 50 dažādi lēmumi, kas saistīti ar NATO pielāgošanos mainīgajai globālajai drošības videi, tostarp jāatzīst kosmoss par piekto alianses darbības sfēru līdztekus zemei, gaisa telpai, jūrai un kibertelpai.

Paredzēts arī nākt klajā ar kopīgu deklarāciju, kurā atkārtoti apliecināta visu 29 dalībvalstu uzticība kolektīvajai aizsardzībai, kodolatturēšanai, aizsardzības izdevumu palielināšanai un tā dēvētās "atvērto durvju" politikas turpināšanai, kas drīzumā ļaus Ziemeļmaķedonijai kļūt par 30.NATO dalībvalsti.

Plānots, ka dalībvalstu līderi pirmo reizi pievērsīsies arī "iespējām un izaicinājumiem", ko rada pieaugošā Ķīnas ietekme, kā arī izteikts apņemšanos gādāt par "mūsu sakaru līniju, tostarp 5G, drošību".

Tajā pašā laikā aliansi satricinājuši Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumi par NATO "smadzeņu nāvi", kas izsaukuši daudzu dalībvalstu sašutumu, un Turcijas iebrukums Sīrijas ziemeļos, kas apdraud gūtos panākumus cīņā pret teroristisko grupējumu "Islāma valsts".

Lai gan samita sākumā ASV prezidents Donalds Tramps norādīja, ka Makrona izteikumi bijuši "ļoti, ļoti nepiedienīgi" un "aizvainojoši", Elizejas pils saimnieks atteicies no tiem atkāpties, norādot, ka prioritāte esot stratēģiski jautājumi, nevis diskusijas par izmaksām, kam tik lielu vērību vēlas pievērst Tramps.

Savukārt Turcija draud bloķēt NATO aizsardzības plānu Baltijas valstīm un Polijai, kamēr alianse Sīrijas kurdus neatzīs par teroristiem.

Neskatoties uz to, samita komunikē paredzēts pieteikt "nākotnē vērstu pārdomu procesu" nolūkā stiprināt NATO politisko dimensiju.