Stoltenbergs un Makrons turpina strīdēties par NATO (1)

"NATO ir veikla, NATO ir aktīva, NATO pielāgojas," sacīja Stoltenbergs pirms došanās uz tikšanos ar NATO dalībvalstu līderiem.

Ģenerālsekretārs arī sacīja, ka Eiropas valstis un Kanāda kopš 2016.gada palielinājušas savus izdevumus aizsardzībai par 130 miljardiem ASV dolāru (117 miljardiem eiro).

"Tas vēl līdz šim nav pieredzēts, tas padara mūs spēcīgākus," sacīja Stoltenbergs.

Pēc tam, kad Krievija 2014.gadā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, NATO dalībvalstis pārstāja samazināt izdevumus aizsardzībai un sāka tos palielināt, izvirzot par mērķi panākt, ka līdz 2024.gadam aizsardzībai tiek tērēti vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Taču ASV prezidents Donalds Tramps, kurš kopš stāšanās amatā 2017.gada sākumā pastāvīgi mudinājis citas NATO valstis palielināt aizsardzības tēriņus, otrdien paziņoja, ka nepieciešams ambiciozāks mērķis.

Tramps sacīja, ka ar 2% ir par maz un mērķim vajadzētu būt 4%.

Jau vēstīts, ka NATO dalībvalstu līderi ir sapulcējušies Londonā, lai atzīmētu alianses dibināšanas 70.gadadienu, taču samitu aizēno asas savstarpējās domstarpības.

Samita noslēgumā plānots pieņemt deklarāciju, kurā apliecināta ticība NATO un tās spējām pielāgoties modernajiem draudiem.

Tramps otrdien nodēvēja kritiku, ko Makrons veltījis NATO, par ļoti aizvainojošu. 

"NATO kalpo dižam mērķim," pirms NATO samita ar Stoltenbergu kopīgā preses konferencē sacīja Tramps.

Makrons nesen intervijā žurnālā "Economist" pauda pārliecību, ka NATO piedzīvo "smadzeņu nāvi", un žēlojās par koordinācijas trūkumu starp Eiropu un ASV, kā arī par alianses dalībvalsts Turcijas agresiju Sīrijā.

Makrona izteikumiem bijusi plaša rezonanse un viņš par tiem ticis daudz kritizēts, bet Francijas līderis nav atkāpies no saviem vārdiem, apgalvojot, ka aliansei bijis nepieciešams modinātāja zvans.