/nginx/o/2019/12/04/12786728t1h8ba4.jpg)
Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanā Latvija drīzāk apsteidz Eiropas Komisijas noteikto grafiku, nekā atpaliek no tā, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, vides, agrārās un reģionālās politikas komisijas sēdē atzina Satiksmes ministrijas (SM) "Rail Baltica" projekta nodaļas vadītāja Olita Bērziņa.
Viņa stāstīja, ka "Rail Baltica" ieviešanā ir paredzētas trīs fāzes - plānošanas, projektēšanas un būvniecības, tostarp Eiropas Komisijas noteiktais grafiks paredz, ka projektēšana jānoslēdz līdz 2022.gada 31.decembrim.
Vienlaikus Bērziņa informēja, ka pašreiz plānošanas daļa Latvijā ir noslēgusies un ir sākusies projektēšanas fāze.
Pēc viņas teiktā, četros no sešiem posmiem Latvijā projektēšana jau ir sākta, bet divos konkursos - par savienojumu ar Lietuvu un Igauniju - projektēšanu pieteikšanās termiņš pēc pretendentu lūguma ir pagarināts līdz šā gada decembra beigām.
SM pārstāve norādīja, ka projektēšana vidēji ilgst 24 mēnešus, bet līdz projektēšanas fāzes termiņam ir atlikuši trīs gadi, tāpēc Latvija drīzāk apsteidz grafiku, nevis atpaliek no tā.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)