Noslēguma komunikē NATO dalībvalstis apliecinās, ka ar vislielāko nopietnību uztver kolektīvās aizsardzības solījumu - uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visām.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Kopš Emanuela Makrona izteikumiem par NATO "smadzeņu nāvi" izcēlušās viedokļu sadursmes par alianses gatavību ievērot tās pamatprincipus, īpaši NATO līguma 5.pantu par kolektīvo drošību. Viņa izteikumi galvenokārt bija attiecināti uz Turcijas iebrukumu Sīrijā, konsultējoties tikai ar ASV, bet ne pārējām dalībvalstīm. Tas rada dilemmu - vai tad, ja Turcija piedzīvotu pretuzbrukumu, pārējām NATO dalībvalstīm būtu tai jānāk palīgā?
Kolektīvās aizsardzības jautājums ir īpaši svarīgs tām valstīm, kuras veido NATO ārējo austrumu robežu un robežojas ar Krieviju. Pamatu bažām devis Turcijas līderis Redžeps Tajips Erdogans, kurš izteicies, ka nepiekritīs NATO aizsardzības plānam Baltijas valstīm un Polijai, kamēr alianse neatbalstīs Ankaras bažas attiecībā uz Sīrijas kurdu kaujiniekiem.
NATO arī pirmoreiz brīdinās Ķīnu, ka seko līdzi Pekinas pieaugošajām militārajām spējām, vienlaikus apstiprinot alianses centienus pakāpeniski stiprināt aizsardzības spējas pret dažādām iespējamajām provokācijām, tai skaitā kiberuzbrukumiem.
Erdogans izraisa viļņošanos
Šoreiz NATO samitā viļņošanos izraisījis arī Turcijas līderis Redžeps Tajips Erdogans. Turcija apsūdzēja NATO sabiedrotos, ka tie atbalsta Baltijas valstu bažas par drošību, taču noraida kurdu kaujinieku radītos draudus Turcijai.
Vairāki anonīmi informācijas avoti medijiem sacīja, ka Turcija atsakās atbalstīt NATO aizsardzības plānu Baltijas valstīm un Polijai, ja alianse nepiedāvās Ankarai lielāku atbalstu tās cīņai Sīrijas ziemeļos ar kurdu bruņoto grupējumu "Tautas aizsardzības vienības" (YPG).