Maltas "zelta" pases: kāpēc bagātie un varenie tās vēlas? (22)

Pēc atsevišķu Eiropas Savienības (ES) pārstāvju ieskata, šāda “zelta” pasu shēma var novest pie pieaugošas noziedznieku un naudas atmazgātāju nonākšanas Eiropā.

Pilsonības piedāvāšana apmaiņā pret investīcijām ir kļuvusi par lielu globālu tirgu turīgām personām, kas meklē valstis ar labvēlīgāku nodokļu režīmu, labu izglītību saviem bērniem vai citu dzīvesvietu politisku iemeslu dēļ.

BBC pēta, cik maksā “zelta” pase Maltā un kā pie tādas tikt.

Cik maksā Maltas pilsonība?

“Zelta” pasu shēmu Maltas valdība ieviesa 2014.gadā, lai piesaistītu valstij bagātus iedzīvotājus un investīcijas.

Lai varētu saņemt Maltas pilsonību, pretendentam ir jāiemaksā 650 000 eiro Maltas Nacionālajā attīstības fondā, jāinvestē 150 000 eiro Maltas akcijās vai uzņēmumu kapitāldaļās, kā arī jāiegādājas nekustamais īpašums vismaz par 350 000 eiro vai tas jāīrē par summu, kas pārsniedz 16 000 eiro gadā.

Kopējās izmaksas Maltas “zelta” pases saņemšanai tādējādi veido 1 150 000 eiro.

Pretendentiem pirms pases saņemšanas vismaz 12 mēnešiem ir jābūt uzturēšanās atļaujai. Tas gan nenozīmē, ka cilvēkam šis gads būtu bijis jānodzīvo Maltā.

Kopš shēmas stāšanās spēkā Maltas pilsonību saņēmuši 833 investori un 2109 viņu ģimenes locekļi.

Laika periodā no 2017.gada vidus līdz 2018.gada vidum šī shēma Maltas budžetā ienesa 162 375 000 eiro, kas atbilst 1,38% no Maltas iekšzemes kopprodukta attiecīgajā laka periodā.

Ir skaidrs, ka šāda iniciatīva tādām mazām valstīm kā Malta palīdz piesaistīt ievērojamus līdzekļus.

“Daudzas mazās valstis ir kļuvušas atkarīgas no ienākumiem, ko rada šādas programmas,” uzsver Itālijas Eiropas Universitātes institūta migrācijas pētnieks Luks van der Bārens.

Kas pērk Maltas pases?

Maltas valdība nepublisko informāciju par konkrētām valstīm, no kurām ir “zelta” pasu pircēji, tomēr tā sniedz informāciju par reģioniem.

Saskaņā ar šo statistiku, visvairāk Maltas “zelta” pases saņēmuši cilvēki no Eiropas, Tuvajiem Austrumiem un Persijas līča reģiona valstīm, kā arī Āzijas.

Eiropas Savienības dalībvalstīm gan ir pienākums katru gadu publicēt statistiku par jauno pilsoņu skaitu.

Pēc “zelta” pasu programmas ieviešanas 2014.gadā Maltā bija vērojams naturalizēto Saūda Arābijas, Krievijas un Ķīnas valstspiederīgo skaita pieaugums.

Piemēram, pirms 2015.gada interesi par Maltas pilsonību Saūda Arābijā bija minimāla, savukārt kopš tā laikā par Maltas pilsoņiem kļuvuši vairāk nekā 400 cilvēki no šīs valsts.

Protams, ir dažādi legāli iemesli, kāpēc cilvēks vēlas iegūt citas valsts pasi, tomēr Maltas gadījumā pastāv bažas, ka šī sistēma tiek ļaunprātīgi izmantota.

Eiropas Komisija šā gada sākumā publiskotā ziņojumā pauda satraukumu, ka Maltas “zelta” pasu shēma ir mazāk stingra nekā citās Eiropas Savienības valstīs.

Savukārt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2018.gadā pasludināja Maltu par valsti, kurā pastāv augsts nodokļu nemaksāšanas shēmu risks. Šādu lēmumu OECD skaidroja tieši ar “zelta” pasu shēmu.

Malta gan šos pārmetumus noraida.

Līdzīgas “zelta” pasu shēmas Eiropas Savienībā darbojas arī Kiprā un Bulgārijā.

Laika periodā no 2008. līdz 2018.gadam Kipra piešķīra pilsonību 1685 investoriem un 1651 viņu ģimenes locekļiem.

Tomēr šā gada novembrī Ķipra paziņoja, ka 26 “zelta” pases tiek anulētas, šādu lēmumu skaidrojot ar to piešķiršanas procesā pieļautajām kļūdām.