Sugu aizsardzības plāni sniedz zināšanas un izpratni, kas, cik daudz Latvijā ir pašlaik un kas nodrošina šo sugu pastāvēšanu. Dabas skaitīšana ietver virkni pasākumu, kas ir saistīti ar esošo dabas vērtību apzināšanu un ieteicamo aizsardzību.
Pateicoties roņu aizsardzības plānam, tiek meklēts praktisks risinājums, kā sadzīvot ar roņu radītajiem postījumiem,
kā pašvaldībām labāk utilizēt krastā izskalotos beigtos roņus un ko darīt agrā pavasarī ar roņu mazuļiem. Tā nav tikai zinātniskā literatūra, tie ir izvērtēti spriedumi, kā latviešiem labāk dzīvot un saimniekot savā zemē, saglabājot tās skaistumu un vērtības nākamajām paaudzēm, skaidroja Svilāns.
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš informēja, ka roņu postījumi Latvijas piekrastes zvejniekiem ir aktuāla tēma kopš pagājušā gadsimta, bet datu trūkuma dēļ to nevarēja pienācīgi izvērtēt.
Dabas skaitīšanas roņu plāna eksperts, institūta "BIOR" pārstāvis Māris Plikšs norādīja, ka dabas skaitīšanas ieguvums ir arī tas, ka zinātniekiem ir izdevies izveidot sadarbību ar zvejniekiem. Iepriekš, vairākkārt aptaujājot zvejniekus, viņu atsaucība bija ļoti zema.
Tagad, pateicoties dabas skaitīšanas laikā izstrādātājam roņu aizsardzības plānam, tika īstenota padziļināta datu vākšana un citu valstu informācijas apkopošana. Tas ļāva iegūt nepieciešamos zinātniskos datus par reālo situāciju, uz kā tagad var balstīt aprēķinus un ieviest kompensācijas mehānismu par roņu bojātajiem zvejas rīkiem un nozvejām, piebilda Riekstiņš. ZM ir izvirzījusi mērķi, lai kompensācijas zvejniekiem būtu pieejamas jau 2020. gadā.