:format(webp)/nginx/o/2019/12/05/12789316t1h1605.jpg)
Ja runājam par piemēslotāko valsti pasaulē, diemžēl gandrīz vienmēr pirmā doma ir - Indija. Lai gan šī valsts piemēslotāko vidū neizvirzās topa augšgalā, tomēr šeit atkritumi viennozīmīgi ir problēma. Kā risināt atkritumu pārstrādes un izmantošanas problēmu, vienlaikus apgādāt valsti ar jaunas paaudzes būvmateriāliem? Kāds indiešu students ir nācis klajā ar Lego tipa ķieģeļiem, kas ražoti no pārstrādātas plastmasas, vēsta portāls "CNN".
Ideja par pārstrādātajiem plastmasas ķieģeļiem Džadavpuras universitātes studentam Abšekam Bandžī radās pēc ķieģeļu cepļa apmeklējuma. "Mēs bijām liecinieki necilvēcīgai attieksmei pret darbiniekiem, drausmīgiem darba apstākļiem - cilvēki raka mālu ar plikām rokām," tā portālam atklāj students.
/nginx/o/2019/12/05/12789318t1h1210.jpg)
Kopumā Indijā ir 140 000 ķieģeļu cepļi, kuros, visticamāk, darbinieki strādā tikpat necilvēcīgos apstākļos, turklāt tiem ir arī būtiska ietekme uz apkārtējo vidi. Ķieģeļu apdedzināšanas procesā rodas sēra dioksīds - spēcīga, toksiska gāze, kas rada skābos lietus un ievērojami kaitē dabai, kā arī rada smagas elpceļu saslimšanas cilvēkiem un dzīvniekiem. 2018. gada Asamas universitātes pētījumā tika noskaidrots, ka Indijas ķieģeļu cepļi sadedzina 15 līdz 20 miljonus tonnu ogļu, kā rezultātā atmosfērā nonāk 40 miljoni tonnu oglekļa dioksīda, kas veicina siltumnīcas efekta rašanos. Savukārt, kas attiecas uz atkritumiem, Indijā ik gadu tiek izmesti 25 000 tonnu plastmasas atkritumu. Aptuveni 40% no tiem netiek savākti un nonāk ekosistēmā. Apvienojot šos elementus, indiešu studenti nāca klajā ar savu biznesa ideju.
/nginx/o/2019/12/05/12789319t1haa67.jpg)
Bandžī kopā ar skolasbiedriem 2017. gadā radīja uzņēmumu "Qube", kas nosaukts kādas datorspēles vārdā. Šā uzņēmuma produkts ir "Plastikubs" - ķieģelis, kas ražots no plastmasas atkritumiem. Bandžī un viņa komanda sadarbojas ar vietējiem atkritumu vācējiem - kolektīvi tiek ievākti plastmasas atkritumi un tālāk no tiem ražo būvniecības materiālus. Savāktos atkritumus sākotnēji attīra, samaļ un manuāli sapresē. Viens šāds ķieģelis Indijas tirgū izmaksā 8 centus, bet māla ķieģeļa cena ir 14 centi.
Interesanti, ka plastikubu celtā mājā nav izmantota java - cements, bet paši ķieģeļi savstarpēji ir savienojami. "Tie darbojas gluži kā Lego," stāsta 22 gadus vecais indiešu uzņēmējs. "Ķieģeļiem ir izvirzījumi augšpusē un apakšpusē, kas savstarpēji saslēdzas."
/nginx/o/2019/12/05/12789320t1hecce.jpg)
Bandžī portālam "CNN" skaidro, ka plastikubu ražošanai vajag par 70% mazāk enerģijas nekā tradicionālo ķieģeļu ražošanā, kas nozīmē, ka tie rada krietni mazāk kaitīgo izmešu. Viens šāds "ķieģelis" sastāv no 1,6 kilogramiem plastmasas atkritumu.
Pagaidām vēl norit ugunsdrošības testi un ilgtspējas pētījumi, taču paši studenti tic, ka viņu izgudrotais produkts ir krietni izturīgāks par parastajiem ķieģeļiem.
Bandžī un viņa kompanjonu izgudrojums ir atzīts starptautiski - pērn jaunieši bija nominēti Apvienoto Nāciju Jaunatnes un Zemes balvai, kā arī iekļauti biznesa žurnāla "Forbes" sarakstā "30 uzņēmēji zem 30".
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)