Sieviete pusotru gadu staigā ar vaļēju brūci kājā; klīnika vainu neatzīst (13)

Pēc mēneša brūce atvērās. 

To vajadzēja atkārtoti sašūt, un Anete devās uz Lāzerplastikas klīniku.  

Uzreiz pēc brūces atkārtotas sašūšanas jaunajai sievietei strauji paaugstinājās ķermeņa temperatūra. Ārste pieļāva, ka tā varētu būt alerģija no diegiem, un palūdza, lai Anete pati ar pinceti izņem virsējos diegus. Sekojot ārstes norādījumiem, viņa tā arī izdarīja, taču viss kļuva tikai ļaunāk.

Kāja uzpampa un sākās brūces iekaisums. Jau vēlāk, kad jaunā sieviete nokļuva slimnīcā, tapa skaidrs, ka brūcē ievazāti bīstami mikroorganismi.

Viens no tiem – klebsiella oxytoca - raksturīgs tieši medicīniskai videi. Slimnīcā sievietei pateica, ka no tādiem iekaisumiem var arī nomirt.  

Infekcijas iemesls – ārsta kļūda?

Neviens, tajā skaitā Anete, tagad vairs nespēj precīzi pateikt, kā tieši brūcē ievazāti bīstamie un dzīvību apdraudošie mikroorganismi. Kopumā sieviete tika aprūpēta trijās dažādās klīnikās, ieskaitot “Era Esthetic”.

Pati Anete min, ka mikroorganismi varēja iekļūt brūcē vai nu pirmās operācijas laikā, vai atkārtoti šujot brūci.

Viņa apgalvo, ka esot sekojusi visiem ārsta norādījumiem un brūci turējusi aizklātu.

Klīnikas “Era Esthetic” strādājošais ķirurgs Vjačeslavs Moisejenko apgalvo ko citu. Pēc viņa vārdiem, kad Anete atnāca uz pārsiešanu Lāzerplastikas klīnikā, brūce neesot bijusi aizklāta. Anete apgalvo, ka tā nav taisnība.  

Klīnika "Era Esthetic" savu vainu neatzīst un pamatu runāt par ārsta kļūdu arī nesaskata. Vienīgais, klīnikas vadītāja Jūlija Jurgele par "nepatīkamu" atzina situāciju, ka Aneti nācās novirzīt pie speciālistiem citā iestādē ķirurga atvaļinājuma dēļ. 

Brīdināja vai nebrīdināja?

Saskaņā ar Pacientu tiesību likumu ārstam ir jāskaidro iespējamie riski pirms jebkuras operācijas. Tas, piemēram, izriet no likuma pirmā panta otrās daļas, kurā tiek skaidrots informētas piekrišanas jēdziens:

Sīkāk pacienta tiesības uz informāciju ir atrunātas šā likuma ceturtajā pantā. Turklāt šā panta piektajā daļā minēts, ka

“informācija sniedzama pacientam saprotamā formā, izskaidrojot medicīniskos terminus un ņemot vērā pacienta vecumu, briedumu un pieredzi.”

Pēc Anetes vārdiem, iespējamos riskus saistībā ar šāda veida operāciju neviens viņai neesot skaidrojis.

Tam gan nepiekrīt ārsts Vjačeslavs Moisejenko. Vīrietis to vienmēr skaidrojot visiem saviem pacientiem. Turklāt pirms jebkuras operācijas esot jāaizpilda īpaša veidlapa, kurā arī tiek norādīti iespējamie riski, intervijā TVNET sacīja Moisejenko.

"Mums ir īpaša veidlapa, ko paraksta pacients, ka viņš ir brīdināts par iespējamiem sarežģījumiem, iespējamām komplikācijām, pat par nāvi," apgalvo ķirurgs.

Savukārt klīnikas direktore Jūlija Jurgele pieļauj, ka ārsts varēja arī nepieminēt absolūti visus ar operāciju saistītus riskus.

“Ārsts atceras, ka viņš brīdināja. Taču ir grūti tagad pilnībā atjaunot notikumu gaitu. Es uzskatu, ka pastāv varbūtība, ka viņš visus sīkumus, kaut kādas komplikācijas neminēja, jo tās ir ļoti retas un viņš pats neko tādu negaidīja. Iespējams, komunikācijā tika pieļauta šāda kļūda,” sacīja Jurgele.

Savukārt Anete uzstāj: nevienu veidlapu pirms operācijas viņa nav parakstījusi.

Kā intervijā TVNET uzsvēra arī zvērināta advokāte Solvita Olsena, pirms jebkuras operācijas ārstam obligāti ir jāinformē pacients par operācijas iespējamām sekām.  

“Pirms operācijas ārstam ir jāizstāsta pacientam par tiem riskiem, kas ir saistīti ar pacienta izvēlētu operāciju. Un pacientam ir jāizvērtē, jāapdomā, vai viņš šādiem riskiem ir gatavs piekrist,” atzīmē advokāte.  

Un, lai gan arī pacienta tiesības uz informēšanu ir nostiprinātas pacientu tiesību likumā, Olsena norāda, ka reālajā dzīvē šīs tiesības tiekot īstenotas “ļoti vāji”.

Citās Eiropas valstīs, ja pacients nav informēts par iespējamiem riskiem, tas automātiski tiek uzskatīts par ārstniecības kļūdu, apgalvo Olsena. Tāpat viņa norādīja, ka Latvijā izpratne par informētu piekrišanu būtiski atšķiras no tās izpratnes, kas valda citās Eiropas valstīs. No šā aspekta izriet arī daudzas problēmas.

Par kompensācijām

Pēc notikušā Anete vērsās “Era Esthetic”, lūdzot klīniku atmaksāt izdevumus, kas radušies pēc pirmās operācijas, un tos izdevumus, kas radīsies nākotnē, jo jaunajai sievietei nepieciešama vēl viena operācija kājai. Anetei piedāvāja turpināt ārstēšanos “Era Esthetic”, taču sieviete, ņemot vērā savu iepriekšējo pieredzi, no šā piedāvājuma atteicās.  

Anete pieprasīja kompensāciju 2800 eiro apmērā, ieskaitot gan jau radušos, gan nākotnes izdevumus par ārstēšanu. Viņa apgalvo, ka klīnika šim piedāvājumam nepiekrita.

Savukārt klīnikas direktore Jūlija Jurgele apgalvo, ka klīnika piekrita atmaksāt gan pēc pirmās operācijas radušos izdevumus, gan arī nākotnes izdevumus, bet pēc fakta. Savukārt summa, ko no klīnikas prasīja jaunā sieviete, esot bijusi pārāk liela, intervijā TVNET sacīja Jurgele. 

Kā portālam TVNET skaidroja zvērināta advokāte Solvita Olsena, pacientiem neatkarīgi no tā, vai runa ir par valsts vai privātu medicīnas iestādi, ir tiesības prasīt kompensāciju par ārstēšanu, bet noteiktos apstākļos.

“Pacientam ir tiesības prasīt kompensāciju, ja ārstēšanas procesā ir pieļauta kļūdaina ārstēšana. Ir jāņem vērā, ka ārstniecības procesā kļūdaina ārstēšana ir ļoti bieža parādība,” uzsver speciāliste.

Vienlaikus juriste atzīmē, ka šādi gadījumi ir sarežģīti, jo ļoti bieži tiešus pierādījumus ārstnieciskai kļūdai nevarot atrast.

Ko iesākt?

Saskaņā ar Solvitas Olsenas teikto, viena no Anetes iespējām ir vērsties Veselības inspekcijas pakļautībā esošajā Ārstniecības riska fondā. Tas ir īpašs fonds, kas noteiktos gadījumos izmaksā pacientiem kompensācijas. Attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos ir sīki aprakstīts, kad piešķir un kad nepiešķir naudas līdzekļus no šā fonda. Taisnības labad jāsaka, ka, pētot minēto dokumentu, TVNET uzzināja: gadījumā, ja pacients atsakās no ārstēšanas, ir pamats viņam kompensāciju neizmaksāt.

Savukārt Anete mūs informēja, ka jau bija vērsusies šajā fondā, taču saņēma atteikumu. Pēc viņas vārdiem, iestādes ierēdņi esot norādījuši, ka

fonds nekompensē izdevumus, kas radušies pēc estētiska rakstura operācijām.

Gan Solvita Olsena, gan TVNET, izpētot attiecīgos MK noteikumus un Pacientu tiesību likumu, neatrada nevienu vietu, kur būtu skaidri pateikts, ka fonds neizmaksā kompensācijas par estētiska rakstura operācijām.

Kas ir un kas nav ārstēšana?

TVNET vērsās arī Veselības Inspekcijā. No intervijas inspekcija atteicās, pamatojoties uz negatīvo pieredzi komunikācijā ar žurnālistiem. Taču piekrita nodot mūsu pieprasījumu Ārstniecības riska fondam, kas solījās atbildēt rakstiski. TVNET aprakstīja Anetes gadījumu un uzdeva trīs jautājumus:

Vairāk kā nedēļu gaidītā atbilde satur lielākoties atsauces uz Latvijas normatīvajiem aktiem un pēc būtības ir formāla ierēdņu atrakstīšanās.  

“Ārstniecības riska fonds nekompensē estētiska rakstura operācijās radušos zaudējumus (materiālos un nemateriālos), jo estētiska rakstura operācijas ir pacienta brīvas gribas jeb brīvas izvēles manipulācijas, kam nav medicīnisku indikāciju,”

atbild Ārstniecības riska fonds. Citiem vārdiem sakot, ja jau minētais labdabīgais veidojums neapdraudēja veselību vai dzīvību, tad arī nav ko sūdzēties.  

Tālāk fonda atbildes vēstulē vēlreiz tiek uzsvērts, ka tā “darbības mērķis nav nodrošināt valstisku garantiju kompensāciju sistēmu patērētājiem gadījumos, kad veselības aprūpes pakalpojums sniegts bez medicīniskām indikācijām slimības ārstēšanai (tajā skaitā nav attiecināms uz pakalpojumiem, kas sniegti kosmētisku, estētisku apsvērumu dēļ).” Tomēr, izpētot attiecīgo regulējumu, TVNET secina, ka tā ir paša centra interpretācija. Ne Ministru kabineta noteikumos, ne pacientu tiesību likumā nav sīki atrunāti kompensācijas gadījumi attiecībā uz estētiska rakstura operācijām.

Katrā ziņā nekur nav teikts, ka par zaudējumiem, kas radušies estētisku operāciju rezultātā, neizmaksā kompensācijas.

Turklāt Ārstniecības riska fonda atbildes vēstule satur pretrunas. Iestāde atsaucas uz Ārstniecības riska fonda darbības noteikumu anotāciju, kurā esot definēts noteikumu mērķis, proti,  “izmaksāt atlīdzību tādos gadījumos, kad pacientam tiešām ir nodarīts būtisks kaitējums veselībai vai dzīvībai ar paliekošām sekām (..).”

Savukārt paliekošas sekas Anetes gadījumā, kā pārliecinājās TVNET, patiešām ir. Piemēram, izmainīts kājas siluets, uz iekšu vērsta rēta, nemaz jau nerunājot par sāpēm un nogurumu.   

Nobeigumā

Ir jāsecina, ka jaunajai sievietei ir palikusi tikai viena iespēja  – vērsties tiesā. Ņemot vērā Anetes pieredzi, portāls TVNET apkopoja informāciju, ko vērts paturēt prātā, ja operācijas rezultātā ir radušās komplikācijas.

• Pirms jebkuras operācijas jums ir tiesības būt informētiem par potenciālajiem riskiem.
• Pēc operācijas rūpīgi jāseko ārsta norādījumiem. Piemēram, attiecībā uz to, kā pareizi jākopj brūce.
• Pirms atsakāties no ārstniecības konkrētajā medicīnas iestādē, rūpīgi pārdomājiet iespējamās sekas.
• Ja lieta nonākusi līdz kompensācijas pieprasīšanai, obligāti jāsaglabā visi ar medicīniskiem izdevumiem saistītie čeki un citi dokumenti.