"Kāpēc sēdēju pie vīra, zinot, ka esmu stāvoklī?" Intervija ar īsto Ludmilu no "Černobiļas" (12)

Viena no "Černobiļas" sižeta līnijām atspoguļoja ugunsdzēsēja Vasilija sievas Ludmilas likteni. Vasilijs bija starp pirmajiem ugunsdzēsējiem, kuri atbrauca uz Černobiļas AES pēc 4. kodolreaktora avārijas un saņēma nāvējošu radiācijas devu. Seriālā parādīts, ka Ludmila ar vīru bija līdz pēdējam brīdim, neskatoties uz mediķu aizliegumiem un iebildumiem, jo sieviete tobrīd bija gaidībās.

Ludmilas domas par seriālu

"Kad uzzināju, ka tā būs filma par mani, man bija sāpīgi un nepatīkami.

Kāpēc nepajautāja man, kāpēc neparunāja ar mani, kāpēc cilvēcīgi nesagatavoja?" jautā Ludmila. 

Viņa stāsta, ka pēc seriāla iznākšanas viņu sākuši vajāt žurnālisti - pat likuši kāju pavērtās durvīs, lai varētu nofilmēt interviju.

"Bet par ko runāt, ja es par filmu nekā nezināju? No reklāmas uzzināju, ka par mani iznākusi filma," atzīst Ludmila. "Man nebija neviena brīva brīža, saņēmu zvanu pēc zvana.

Man nācās izvākties no sava dzīvokļa Kijevā, lai mani liktu mierā."

Kopš 2019.gada vasaras viņa kopā ar mammu dzīvo laukos.

Atmiņas par Pripjatu

Intervijā Ludmila atceras savu jaunību un iepazīšanos ar Vasiliju:

"Man par labām sekmēm iedeva nosūtījumu uz Pripjatu. Es domāju, ka esmu nonākusi paradīzē - tā bija ļoti skaista pilsēta. (..) Daudz bērnu uz katra soļa, bija patīkami pastaigāties."

Ciemojoties pie draugiem, viņa iepazinās ar Vasiliju. Viņu saruna iesākās ar joku, ka Vasilijs Ludmilu varētu apprecēt, un kopš tā laika abi bija nešķirami.

Pripjatas iedzīvotāji zināja, ka atomstacijas tuvuma dēļ pilsētai ir īpašs statuss, taču nekad nebūtu iedomājušies, ka tā kļūs par ekoloģiskas katastrofas vietu.

"Lai atomenerģija tiek strādniekiem, nevis zaldātiem" - tas bija Pripjatas sauklis.

Dzīve pēc katastrofas

"Avārija notika 26.datumā, bet 28. jau bija sākusies ažiotāža un izziņota evakuācija. Tad mēs jau sapratām, ka ir problēmas, ka patiešām notikusi katastrofa. Kad ar Vasju aizbraucu uz Maskavu, es sāku vairāk saprast, kas noticis," stāsta Ludmila.

"Kāpēc es sēdēju pie vīra, zinot, ka esmu stāvoklī? Bet kā es varēju viņu pamest?

Es domāju, ka bērns manā ķermenī ir pasargāts. Mēs nesapratām, kas ir radiācija, kas tās par ekoloģiskajām šausmām. (..)

Man teica, ka viņam skarta nervu sistēma. Es domāju - nu, varbūt būs nervozāks... Varbūt mati izkritīs. Mēs smējāmies un jokojāmies, ka nevajadzēs pirkt šampūnu, slaucīsim viņam galvu ar salvetēm.

Mums pat prātā neienāca, ka viss iet uz galu," atminas Ludmila.

Viņa stāsta, ka Vasilijs neesot kritis histērijā un kliedzis, kā tas tika parādīts seriālā. Viņš esot bijis mierīgs un kluss.

1.maijā Vasilijs slimnīcas palātā sievai uzdāvināja trīs neļķes. "Tie bija pēdējie ziedi, ko viņš man uzdāvināja," atceras Ludmila.

Pēc vīra bērēm vecāki aizveda Ludmilu mājās. "Trīs dienas gulēju nepieceļoties. Man negribējās dzīvot," viņa saka.

Ludmila Černobiļas katastrofas dēļ zaudēja ne tikai vīru, bet arī viņu abu vēl nedzimušo bērnu. Viņa intervijā atklāja, ka četrus gadus vēlāk esot vēlreiz mēģinājusi ieņemt bērnu. Tas bijis apzināts mērķis - ja būs bērns, būs arī dzīves jēga, teica Ludmila.

Kā sarakstīja grāmatu, uz kuras seriāls balstīts

Seriāla "Černobiļa" veidotāji iedvesmu sižeta līnijai par Ludmilu un Vasiliju Ignatenko smēlās no Svetlanas Aļeksijevičas grāmatas "Černobiļa. Lūgšana". Ludmila stāsta, ka Aļeksijeviča pazina Vasilija vecākus un ļoti gribēja, lai Ludmila viņai pastāsta par piedzīvoto.

"Es piekritu, jo nevarēju atteikt vecākiem. Grāmatu izlasīju, protams, [daudz kam] nepiekritu, bet Aleksijeviča teica, ka tā esot mākslinieciska grāmata," sacīja Ludmila.

Viņa atklāj, ka pirms diviem gadiem esot saņēmusi zvanu no telekanāla HBO pārstāvja Maskavā. Sieviete teikusi, ka plānota filma par Černobiļas katastrofu, un piedāvāja Ludmilai kļūt par konsultanti. Telefonsarunas esot bijušas vairākas, sieviete esot uzdevusi jautājumus. Pēc tam HBO pārstāve esot nozudusi, nekādas ziņas vai zvanus Ludmila vairs nesaņēma.

"Tikai tad, kad filma jau bija uzņemta, es uzzināju, ka esmu tās galvenā varone," stāsta Ludmila. "Sekoja daudz zvanu no Maskavas, bet es uz tiem neatbildēju. Visi žurnālisti un mediji pārcilā manu dzīvi, manu stāstu."

Uz bieži uzdoto jautājumu, ko viņa vēlētos, kaut varētu mainīt savā dzīvē, Ludmila atbild:

"Es neko nemainītu. Ar laiku saproti, cik tas viss bija gaiši, pirmreizīgi, tavs un vairāk neviena."

Video: Ludmilas Ignatenko pirmā intervija pēc seriāla "Černobiļa" iznākšanas