Ja viss notiks kā plānots, tad jau 2020. gada vidū pasaulē vērtīgāko uzņēmumu galvgalī varēs gozēties viens vai vairāki video straumēšanas servisi. Tie jau pašlaik iegulda miljardiem dolāru jauna satura – filmu un seriālu veidošanā. Vai tas nozīmēs tradicionālās televīzijas nāvi? To skaidroja aģentūra „Bloomberg”.
"Straumēšanas karos" zaudētājos, izskatās, paliks līdzšinējā televīzija (9)
Jau pašlaik video straumēšanas segmentā ir vairāki smagsvari, kas nosaka toni audiovizuālo mediju pasaulē – „Netflix”, „Amazon” un „Hulu”, kas jau pašlaik ir sākušas „straumēšanas karus”.
Saprotot, ka kabeļtelevīzijas operatoriem neizdosies noturēt auditoriju arvien pieaugošās straumēšanas popularitātes dēļ, šīs kompānijas ir spiestas meklēt alternatīvas savai darbībai, piemēram, nodrošinot kvalitatīvu un ātru interneta savienojumu, kas ļauj bez problēmām izmantot straumēšanas servisus. Kā norāda eksperti, tas ir vien dažu gadu jautājums, kad kabeļtelevīzija pilnībā piekāpsies straumēšanas servisu priekšā. Taču satura pieejamības ziņā ir pozitīvi jaunumi – kabeļtelevīzijā redzētais saturs nereti paliek vien cilvēku atmiņās, bet straumēšanas pakalpojumi ļauj neskaitāmas reizes skatīties vienu un to pašu saturu.
Kas ir jaunie straumēšanas servisi?
„Walt Disney Co.”, kas ir lielākā izklaides satura veidotājs pasaulē, un „Apple Inc.”, kas plašāk zināms kā „iPhone” radītājs, novembrī laida klajā savus straumēšanas servisus – attiecīgi „Disney+” un „Apple TV+”. Tikmēr ASV nākamā gada vidū dienas gaismu ieraudzīs divi citi straumēšanas servisi.
Tā, piemēram, „Disney+” par nepilniem sešiem eiro mēnesī ir iespējams skatīties saturu, kas paredzēts arī ģimenei, – piemēram, studijas „Pixar” filmas, kā arī „Marvel” un „Zvaigžņu karu” sāgas filmas un, protams, arī multiplikācijas seriāla „Simpsoni” jaunākās sērijas.
„Apple TV+” ir lētāks un maksā aptuveni četrus eiro mēnesī, taču tajā nav pieejamas plašas bibliotēkas. Tur iespējams skatīties nelielu skaitu oriģinālo programmu, kā, piemēram, seriālu ar Rīzu Viterspūnu un Dženiferu Anistoni galvenajās lomās.
Savukārt HBO straumēšanas serviss maksās dārgāk – aptuveni 13 eiro mēnesī, taču tas piedāvās savus oriģinālseriālus, kas jau ir zināmi visā pasaulē, piemēram, „Troņu spēles”, „Soprano ģimene” un daudzus citus seriālus.
Kāpēc tagad?
Vietne „YouTube” ar straumēšanu nodarbojas 14 gadus, „Netflix” un „Hulu” – 12 gadus. Tikmēr tradicionālās mediju kompānijas, kas reiz veica milzīgas investīcijas kabeļtīklu izveidē, tagad ir spiestas piedzīvot ļoti nepatīkamu situāciju. Arvien vairāk cilvēku atsakās no kabeļtelevīzijas pakalpojumiem, tā vietā dodot priekšroku straumēšanas servisiem.
Tas arī atspoguļojas dažādos biznesa novērtējumos, kur uzsvērta mediju patērētāju paradumu maiņa par labu internetam, nevis tradicionālajai kabeļtelevīzijai. Oktobrī veiktā patērētāju aptaujā atklāts, ka vairāk nekā 60% amerikāņu sava iecienītākā televīzijas šova vai seriāla jaunāko epizodi noskatījās internetā.
To pierāda arī kabeļoperatoru biznesa dati, kas norāda – viņu piedāvātie pakalpojumi, nodrošinot pieslēgumu atsevišķiem kanāliem, ir novecojuši, jo tradicionālās televīzijas kanāli nepiedāvā fleksibilitāti – respektīvi, cilvēkiem joprojām ir jāpielāgojas kādai televīzijas programmai, jo tā tiek translēta noteiktā laikā. Straumēšanas servisos savukārt šādas programmas var skatīties sev ērtā laikā un sev ērtā ierīcē.
Vai tirgus spēj uzturēt ļoti daudzus spēlētājus?
Aptaujas liecina, ka lielākā daļa cilvēku, kas maksā par straumēšanas servisiem, maksā par vismaz trīs līdz pieciem straumēšanas servisiem. „Netflix” var lepoties ar 160 miljoniem abonentu, un vismaz tuvākajā laikā paredzams, ka to skaits tikai turpinās pieaugt. Tikmēr jaunais „Disney+” ir sācis ļoti labi – jau pirmajās dienās sasniedzot 10 miljonus abonentu Ziemeļamerikā vien. Tomēr, kāda būs šī servisa nākotne, neviens neņemas prognozēt.
Vai oriģinālsatura īpatsvars straumēšanas platformās palielināsies?
2015. gadā „FX Networks” izpilddirektors Džons Landgrāfs paziņoja, ka TV industrija nespēj nodrošināt arvien pieaugošo satura apjoma parādīšanu publikai. Tas noticis tāpēc, ka daļa auditorijas gribēja paši izvēlēties šovus, ko skatīties, līdz ar to tradicionālās televīzijas arvien biežāk izspēlēja „atkārtojumu kārti” – tradicionālajās televīzijās rādot dažādu savulaik populāru seriālu atkārtojumus.
Tomēr arī straumēšanas servisi ir sākuši cīņu par populāru seriālu raidīšanas tiesībām. Tāpat arī jauns saturs tiek veidots prātam neaptveramos tempos – ik gadu straumēšanas servisos visā pasaulē pirmizrādes piedzīvo aptuveni 100 jauni šovi un seriāli.
Kā šie servisi var atļauties veidot jaunu saturu?
Atsevišķi straumēšanas servisi ir kā papildinājums attiecīgās kompānijas pamatdarbībai. Tā, piemēram, „Amazon” nodrošina internetveikala darbību, piedāvājot patērētājiem reģistrēties arī „Amazon Prime”. Ja patērētājs regulāri iepērkas internetveikalā, tad video straumēšanas servisa izmantošana ir par salīdzinoši lētu cenu. Savukārt „Apple” integrē „Apple TV+” kā jaunu maksas pakalpojumu, ko izmantot jaunākajās „Apple” ierīcēs.
Ko tas nozīmē kabeļoperatoriem?
Plašāka straumēšanas servisu pieejamība sekmēs to, ka cilvēki arvien vairāk atteiksies no tradicionālās kabeļtelevīzijas pieslēguma. Piemēram, ASV ik ceturksni tiek pārspēti jauni rekordi - arvien vairāk cilvēku atsakās no kabeļtelevīzijas. Tā, piemēram, operators „AT&T” šā gada trešajā ceturksnī vien zaudēja miljonu klientu.
Tas notika vēl pirms „Disney+” nonākšanas pie patērētājiem, kas radīja papildu iemeslus, kāpēc „nogriezt kabeļus”. Tieši tāpēc daudzi nu jau bijušie televīzijas pakalpojumu sniedzēji pārkvalificējas un piedāvā interneta operatoru pakalpojumus. Interneta sniegšanas pakalpojumi arī nodrošina ļoti labu peļņu, piemēram, izstrādājot dažādus pieslēguma plānus – liekot cilvēkiem maksāt par vairāk patērēto saturu.
Vai tā ir kabeļtelevīzijas nāve?
Sporta pasākumi un tiešraides ir vienīgais iemesls, kas pašlaik ļauj kabeļtelevīzijai nezaudēt savu lomu. Straumēšanas servisiem nepieder raidīšanas tiesības, piemēram, pārraidot NHL vai NBA spēles. Visticamāk, tā tas paliks arī nākotnē. Lielākās sporta līgas pasaulē gūst vērā ņemamus ienākumus no televīzijām, tāpēc tās uz straumēšanas servisiem neskatās. Jā, „Netflix” ir pierādījis sevi kā cienīgu servisu, aizstājot televīziju, tomēr – tā tehnoloģiskā kapacitāte, visticamāk, neļautu veikt „Super Bowl” tiešraidi, ko ik gadu vēro aptuveni 100 miljoni cilvēku.
Vai būs vēl jauni straumēšanas servisi?
Mediju kompānijas ik dienas rada jaunus straumēšanas pakalpojumus. Lielākā daļa no tiem gan ir konkrēta niša. Tā „Nickelodeon” piedāvā straumēšanas pakalpojumus atsevišķām auditorijas grupām, piemēram, satura straumēšanu, kas paredzēts maziem bērniem („Noggin”). Savukārt „AMC Networks” piedāvā konkrētu pakalpojumu šausmu filmu cienītājiem („Shudder”), bet citu – britu seriālu cienītājiem („Acorn”). Īsumā – jauni straumēšanas servisi rodas ik dienas. Cik veiksmīgi tie būs – rādīs laiks.