Spānijā atdzīvināta sieviete, kurai sešas stundas bija apstājusies sirds

Barselonā dzīvojošā Odrija Šūmana un viņas vīrs novembrī kāpa kalnos Spānijas Pirenejos. Sākās pamatīgs putenis, un pāra ceļojums draudēja izvērsties traģiski.

Ķermeņa atdzišanas dēļ 34 gadus vecajai sievietei sākumā bija grūti runāt un kustēties, bet pēc tam viņa zaudēja samaņu. Vīrs Rohans izsauca mediķus, taču, gaidot palīdzības ierašanos, viņam šķita, ka sieva mirusi. 

"Es centos sataustīt pulsu," Katalonijas telekanālam TV3 sacīja Rohans Šūmans. "Nedzirdēju viņu elpojam, nejutu sirdspukstus."

Mediķi ieradās pēc divām stundām. Tobrīd sievietes ķermeņa temperatūra bija nokritusies līdz 18 grādiem. Barselonas slimnīcā viņai netika konstatētas nekādas dzīvības pazīmes.

Lai arī zemā gaisa temperatūra bija novedusi sievieti līdz šādam stāvoklim, tā galu galā arī palīdzēja nosargāt viņas dzīvību tik ilgu laiku, sacīja Šūmanas ārsts Eduards Argudo. 

"Viņas izskatījās tā, it kā būtu mirusi. Bet mēs zinājām, ka ķermeņa atdzišanas kontekstā viņai ir iespēja izdzīvot," norāda ārsts. Pazeminātā ķermeņa temperatūra bija pasargājusi Šūmanas ķermeni un smadzenes no nopietnu bojājumu veidošanās.

"Ja viņas sirds tik ilgu laiku būtu apstājusies, ķermenim esot normālajā temperatūrā, viņa būtu mirusi," skaidro Argudo.

Slimnīcā Šūmanu pieslēdza aparātam, kas no ķermeņa izpumpē asinis, bagātina tās ar skābekli un tad ielaiž atpakaļ pacienta asinsritē. Kad Šūmanas ķermeņa temperatūra sasniedza 30 grādus, mediķi ar defibrilatoru atjaunoja sievietes sirdsdarbību. Tas notika apmēram sešas stundas pēc tam, kad Rohans Šūmans bija izsaucis glābējus.

Odrija Šūmana slimnīcā palika 12 dienas. Viņa bija tikpat kā pilnībā atkopusies - ķermeņa atdzišanas dēļ bija tikai nelieli kustību un jušanas traucējumi apsaldētajās rokās.

"Mēs bijām ļoti nobažījušies par neiroloģiskiem bojājumiem," atklāj Argudo. "Tikpat kā nav gadījumu, kuros cilvēku izdevies atdzīvināt pēc tik ilgas sirds apstāšanās."

Šūmana stāsta, ka neatceroties neko no sešu stundu laikā notikušā. "Kad pamodos intensīvās terapijas nodaļā, pirmo dienu vai divas īsti nesapratu, kas notiek," viņa teica. "Taču pēc tam daudz lasīju un mācījos par ķermeņa atdzišanu. Šķiet neticami, ka es izdzīvoju."

Šūmana pateicās slimnīcas personālam par viņas dzīvības izglābšanu. "Gandrīz kā brīnums, taču patiesībā tas pilnībā ir ārstu nopelns," viņa sacīja.

Sieviete arī teica, ka negrasoties atteikties no kāpšanas kalnos.