Franču filozofu Albēru Kamī, iespējams, nogalināja VDK (19)

Raksta foto
Foto: Wikipedia

Jaunais pētījums ir balstīts uz arhīva dokumentiem, kas atklāti 2011. gadā, un vedina domāt, ka slavenā franču filozofa un antikomunista Albēra Kamī nāve autoavārijā 1960. gadā varētu nebūt nejauša.

Sešdesmit gadu pēc Nobela prēmijas laureāta Albēra Kamī nāves, kurš 46 gadu vecumā gāja bojā autoavārijā, izdota jauna grāmata, kurā spriests par VDK sakaru ar filozofa nāvi, jo Kamī bija pazīstams ar saviem antikomunistiskajiem izteicieniem, vēsta "The Guardian".

Itāļu autors Džovanni Katelli pirmo reizi savu teoriju izvirzīja 2011. gadā, rakstot laikrakstam “Corriere della Sera”, ka viņš ir atklājis piezīmes čehu dzejnieka un tulkotāja Jana Zābrana dienasgrāmatā. Tajās minēts, ka Kamī nāve nav bijis negadījums. Savu pētījumu Katelli tagad aprakstījis grāmatā “The Death of Camus”.

Kamī gāja bojā 1960. gada 4. janvārī, kad viņa izdevējs Mišels Galimārs zaudēja kontroli pār automobili un ietriecās kokā. Kamī nomira uzreiz, bet Galimārs dažas dienas vēlāk. Trīs gadus pirms tam “Mēra”, “Svešinieka” un “Mīta par Sīsifu” autors ieguva Nobela prēmiju literatūrā par cilvēka apziņas problēmu mūsdienās izgaismošanu.

“Negadījumu, šķiet, izraisīja salauzta riteņa ass vai pārsprāgusi riepa. Eksperti nevarēja saprast, kā tas varēja notikt uz taisna, plata ceļa, uz kura ir ļoti reta satiksme,” vēstulē rakstīja Kamī biogrāfs Herberts Lotmans.

Katelli uzskata, ka Zābrana dienasgrāmatā ir minēti avārijas patiesie iemesli, proti, Zābrans raksta, ka kāds cienījams vīrs ar labiem sakariem viņam pateicis, ka Kamī nāvē vainojama VDK.

Raksta foto
Foto: AFP / Scanpix

“VDK aģenti aprīkoja automobiļa riepu ar rīku, kas, mašīnai sasniedzot lielu ātrumu, pārdūra to. Slepkavības pavēli deva Dmitrijs Šepiļovs – Padomju Savienības iekšlietu ministrs – kā atbildi uz Kamī rakstu franču laikrakstā 1957. gada martā. Izskatās, ka padomju varai vajadzēja veselus trīs gadus, lai paveiktu slepkavību,” stāstīja Katelli.

Kamī atbalstīja 1956. gada Ungārijas revolūciju un kritizēja Padomju Savienības darbības. Turklāt viņš publiski slavēja un atbalstīja krievu rakstnieku Borisu Pasternaku, kurš tika uzskatīts par antikomunistu.

Katelli pavadīja vairākus gadus, pētot Zābrana piezīmju ticamību. Savā grāmatā viņš intervē Zābrana atraitni Mariju, pēta VDK iefiltrēšanos Francijā un iekļauj franču advokāta Žaka Vergē liecību. Pēc grāmatas publikācijas ar Katelli arī sazinājās itāļu advokāts Džuliano Spacalli, atsaucoties uz sarunu, kas viņam bija ar Vergē par Kamī nāvi.

“Vergē teica, ka negadījums bija iestudēts. Es domāju, ka Vergē bija daudz vairāk informācijas, nekā viņš man atklāja. Es atturējos no iztaujāšanas. Diskrētība ir labākā attieksme, kad negaidīti paceļas kāda nozīmīga diskusija. Es neveicu tālāku izmeklēšanu, tomēr es atminos, ka Vergē bija pilnīgi pārliecināts, ka autoavāriju izraisīja VDK un viņus atbalstīja Francijas valdība,” atcerējās Katelli.

Katelli spriež, ka Kamī izteikumi bija kaitīgi Francijas un Padomju Savienības attiecībām, kā arī Kamī ievērojamā personība frančiem nemitīgi atgādināja par PSRS nežēlīgo imperiālismu.

Grāmatas autors cer, ka šī grāmata ir tikai pirmais solis ceļā uz lielāku skaidrību nākotnē.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu