Nepatiesā realitāte: kā "Facebook" ASV uzkurina baumas un sēj bailes (2)

Lai arī nav nekādu pierādījumu, ka šādi noziegumi ASV tiešām notiek, it īpaši, ka tie ir  koordinēti un tiek veikti visas valsts mērogā, “Facebook” ierakstu sērija par attiecīgu tēmu ir izraisījusi domino efektu, kura rezultātā lielas ASV pilsētas mērs pat izplatīja oficiālu brīdinājumu, balstoties uz šiem nepatiesajiem apgalvojumiem.

Kārtējā tīmekļa panika apliecinājusi, kā strauju izplatību piedzīvojoši “Facebook” ieraksti var uzkurināt paranoju un likt cilvēkiem noticēt, ka tik ikdienišķa lieta kā balts mikroautobuss var automātiski būt aizdomīgs vai daļa no kādas valsts mēroga sazvērestības.

“Nenovietojiet savu auto baltu mikroautobusu tuvumā. Pārliecinieties, ka jūsu telefons vienmēr ir jums pa rokai, gadījumam, ja jūs kāds mēģina nolaupīt,” uzvirmojošo baumu “trakumā” paziņoja ASV pilsētas Baltimoras mērs Bernards Jangs.

Izsakot šādu brīdinājumu, Jangs norādīja, ka viņš nav saņēmis nekādu informāciju par iespējamajiem draudiem no Baltimoras policijas, tomēr viņš uzsvēra, ka ar to esot pilns “Facebook”.

Tikmēr Baltimoras policijas pārstāvji informēja, ka policija ir informēta par informāciju sociālajos tīklos, tomēr tā līdz šim nav saņēmusi nekādu informāciju, ka šāda veida incidenti tiešām ir notikuši.

Lai arī policijas rīcībā nav konkrētas informācijas par noziedzniekiem baltos mikroautobusos, Baltimoras un arī citu ASV pilsētu iedzīvotāji pēdējo nedēļu laikā ar šāda veida ierakstiem “Facebook” dalījušies tūkstošiem reižu un šos ierakstus potenciāli ir redzējuši miljoniem “Facebook” lietotāju.

Baltimoras pašvaldības pārstāvis un Baltimoras cilvēku tirdzniecības apkarošanas sadarbības padomes vadītāja vietnieks Kristerfers Bērnets uzskata, ka panikas celšana attiecībā uz baltiem mikroautobusiem novērš uzmanību no plašākas cilvēki tirdzniecības problēmas.

“Mums jānodrošina, ka tiek izplatīta korekta informācija, it īpaši apzinoties, ka cilvēku tirdzniecības ziņā Baltimora ir viens no valsts “karstajiem punktiem”,” norāda Bērnets.

Viņš arī izteicās, ka šādas baumas galvenokārt izplatās ar “Facebook” starpniecību, un tas liecina par šā sociāla tīkla nespēju kontrolēt dezinformācijas izplatīšanos.

Informācija par “aizdomīgiem” baltiem mikroautobusiem Baltimorā ar “Facebook” starpniecību izplatās jau gadiem.

Baumu vilnis jaunus apgriezienus uzņēma šā gada novembrī, kad viens no pēdējiem “brīdinājumiem” strauji izplatījās vispirms “Facebook” piederošajā sociālajā tīklā “Instagram”, bet pēc tam arī pašā “Facebook”.

13.novembrī Baltimoras iedzīvotāja Saundra Mareja “Instagram” ievietoja vairākus attēlus, kuros redzams pie degvielas uzpildes stacijas novietots balts mikroautobuss.

Sieviete savā ierakstā norādījusi, ka mikroautobusā bijuši divi vīrieši, kas viņu neatlaidīgi vērojuši.

Mareja atzīst, ka viņa par šo incidentu nav ziņojusi policijai, jo viņas rīcībā nav nekādas konkrētas informācijas par iespējamo noziegumu, tomēr viņa veikusi ierakstu “Instagram”, lai pavēstītu cilvēkiem “par to, kas notiek”.

Viņa tagad arī esot pārliecināta, ka vīrieši baltajā mikroautobusā ir nevis vienkārši cilvēki, bet gan daļa no kāda plašāka stāsta.

Šis Marejas ieraksts “Instagram” saņēma tūkstošiem vērtējumu “patīk”. Savukārt dažas dienas vēlāk šī ieraksta ekrānuzņēmumu “Facebook” ievietoja kāda cita Baltimoras iedzīvotāja. Ar šo ierakstu “Facebook” arī dalījušies tūkstošiem cilvēku.

Tas ir tikai viens piemērs. Šāda veida ierakstu, kas strauji izplatās sociālajos tīklos, Baltimorā ir daudz.

Līdzīga tendence vērojama arī citās ASV pilsētās. Piemēram, kāds vīrietis Ziemeļkarolīnas štatā sociālajos tīklos ievietoja attēlu, kurā redzams balts mikroautobuss, kas aizslēgts ar divām piekaramajām atslēgām.

“Ja jūs redzat šādus mikroautobusus, ziņojiet policijai. Tas tiek izmantots cilvēku pārdošanai seksa verdzībā,” apgalvoja “Facebook” ieraksta autors.

Ar šo ierakstu cilvēki bija dalījušies vairāk nekā 150 000 reižu.

Lai vērstos pret dezinformācijas izplatību, “Facebook” ir noalgojis vairākus uzņēmumus, kas nodarbojas ar faktu pārbaudīšanu.

Viens no šiem uzņēmumiem - “Lead Stories”, kas pārbaudīja informāciju par balto mikroautobusu draudiem, uzsver, ka panikai nav pamata.

Savukārt cilvēki, kas turpmāk “Facebook” vēlēsies iepazīties vai dalīties ar šāda veida informāciju, tiks brīdināti, ka šī informācija ir maldinoša.

Tomēr galvenā problēma šajā sakarā ir bažas, ka baiļu atmosfēra no “Facebook” un citiem sociālajiem tīkliem var arvien vairāk izplatīties arī reālajā pasaulē.