Tehnoloģijas, kas pēdējo 20 gadu laikā mainījušās līdz nepazīšanai (2)

Līdzīgi kā kādreiz industriālā revolūcija, tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek straujāk kā jebkad, integrējoties teju visās dzīves jomās. Ņemot vērā to dažādību, augsto konkurenci ražotāju vidū, kā arī patērētāju arvien pieaugošās prasības, tehnoloģiju dzīvescikls kļūst aizvien īsāks, un dažas no tām savu popularitāti piedzīvo vien īsu brīdi. Turklāt visspilgtāk tas vērojams tieši aizvadīto desmit gadu laikā.

Piemēram, nav noslēpums, ka šobrīd teju visu iedzīvotāju ikdienā viedtālruņi ir faktiski pilnībā pārņēmuši fotokameru funkcijas, un lielākoties tikai fotografēšanas entuziasti izmanto klasiskās fotokameras spilgtāko mirkļu iemūžināšanai. Savukārt kādreiz plaši izmantotās navigācijas ierīces mūsdienās vienlīdz labi aizstāj tādas pašas funkcionalitātes mobilās aplikācijas – “Waze”, “Google Maps”, “HERE WeGo” un citas. Arī TV iespējas ir paplašinājušās, un arvien vairāk iedzīvotāju iecienītākās televīzijas pārraides un filmas skatās, izmantojot interaktīvās televīzijas platformas un mobilās aplikācijas, tādas kā “Netflix” u.tml. Tomēr ir vēl arī citas tehnoloģijas, kas pēdējo divdesmit gadu laikā ir mainījušās līdz nepazīšanai vai palikušas vēsturē. Lūk, BITE Mobilo ierīču un loģistikas struktūrvienības vadītāja Roberts Birnbauma skatījumā ievērības cienīgākās no tām. 

# No “Tetris” un “PlayStation Portable” uz viedtālruņiem

1984. gadā tika izstrādāta spēle “Tetris”, kas sākotnēji bija paredzēta spēlēšanai stacionārajā datorā. Pēc pāris gadiem “Tetris” iemantoja strauju atpazīstamību un tika izveidota atsevišķa pārnēsājama konsole tās spēlēšanai. Jāuzsver, ka tieši pārnēsājamās spēļu konsoles bija “pagrieziena punkts” vairāku spēļu attīstībai, tām pārtopot par populāru brīvā laika pavadīšanas veidu.

Tehnoloģijām modernizējoties, par sīvu konkurentu spēļu konsoļu tirgū kļuva, piemēram, “Sony” izstrādātais “PlayStation”. Sākotnēji “PlayStation” bija pazīstams kā TV spēļu konsole, taču 2004. gadā tika izstrādāta plaši pazīstamā pārnēsājamā spēļu konsole ar ekrānu “PlayStation Portable”, kas tolaik piedāvāja ļoti plašu spēļu izvēli. Lai gan ekspertu domas dalās, “PlayStation Portable” norietu visbiežāk saista ar tādu mobilo ierīču kā viedtālruņu un planšetdatoru ienākšanu tirgū, kā arī to funkcionalitātes attīstību.

Gan viedtālruņi, gan planšetdatori spēj pildīt saziņas un izklaides funkcijas, piedāvājot ļoti plašu iespēju klāstu. Kā liecina žurnāla “Forbes” dati, pērn populārākās spēles mobilajās ierīcēs ir bijušas “Helix Jump” un “Subway Surfers”.

# CD un Mp3 atskaņotājus aizstāj mūzikas straumēšanas aplikācijas

Pirms aptuveni 20 gadiem, lai klausītos mūziku, iegādājāmies diskus (CD) un atskaņojām tos mūzikas centros vai pārnēsājamajos disku atskaņotājos. Kā nākamo tehnoloģisko jaunumu 2002. gadā sevi pieteica Mp3 mūzikas atskaņotāji. Starp populārākajiem no tiem bija “Apple iPod” un “Sony Walkman” mūzikas atskaņotāji. Lai tos izmantotu, bija nepieciešama ne tikai pati mūzikas atskaņošanas ierīce, bet arī dators un labas datorprasmes. Proti, izmantojot datoru, mūzika tika lejupielādēta, un pēcāk ar vadu vai “Bluetooth” starpniecību tā tika augšupielādēta mūzikas atskaņotājā.

Mūsdienās, kad mobilās ierīces spēj atskaņot kvalitatīvu mūziku, ne tikai polifoniskās melodijas, strauji attīstījušies dažādi mūzikas straumēšanas pakalpojumi, piemēram, “Spotify”, “Deezer”, “Apple Music” un citi. Tāpēc vairs nav nepieciešams mūziku lejupielādēt, lai to varētu klausīties ierīcē, – to automātiski paveic straumēšanas platformas.

Laikam ejot, ir mainījušies un pilnveidojušies arī mūzikas klausīšanās aksesuāri. Austiņas, kas parasti tiek pievienotas ierīcei, no kuras klausāmies mūziku, ir pazīstamas jau sen. Lai gan visbiežāk tās mūzikas atskaņošanas ierīcei tiek pievienotas ar vadu un daudzi šo risinājumu izmanto arī šodien, modernais dzīvesveids ir mudinājis ražotājus nākt klajā ar bezvadu risinājumiem, kas ir vairāk piemēroti aktīvam un dinamiskam dzīvesstilam.

Bezvadu austiņas savu popularitāti iemantoja tieši aizvadītā gada laikā, kad tirgū skaļi tika pieteiktas “Apple” izstrādātās “AirPods”. 

# Digitālie pulksteņi evolucionējuši par viedpulksteņiem

Digitālie pulksteņi savā uzvaras gājienā devās vēl pirms 2000. gada, un šī tehnoloģija tika izmantota ne tikai pie sienas stiprināmajiem un galda pulksteņiem, bet arī rokas pulksteņiem. Aizvien biežāk parādījās daudzfunkcionāli pulksteņi – tādi, kas digitālajā ekrānā spēj rādīt laiku, datumu, piedāvā apskatīt kalendāru tuvākajiem mēnešiem, kā arī uzstādīt pulkstenī modinātāju. Aizvien papildinot digitālo pulksteņu funkcijas, pilnveidojot to ekrānus, tirgū parādījās fitnesa aproces.

Latvijā fitnesa aproču un viedpulksteņu evolūcijas sākumā tie bija vien nišas produkts sportistiem, cilvēkiem, kas ar īpašu vērību seko līdzi savai veselībai un aktivitātēm. Šobrīd viedpulksteņi ir kļuvuši par ikdienas palīgu ikvienam – tie spēj sekot līdzi sirds ritmam, miega kvalitātei, nostaigātajiem soļiem, iztērētajām kalorijām un ne tikai. Kā stāsta R. Birnbaums, viedpulksteņi ir kļuvuši arī par vienu no saziņas ierīcēm. Piemēram, izmantojot e-SIM pakalpojumu, kas savieno viedtālruni ar viedpulksteni, tie nodrošina iespēju zvanīt, rakstīt īsziņas, saņemt “WhatsApp” ziņas, e-pastus un sekot līdzi aktualitātēm “Twitter” arī tad, ja mobilais telefons ir palicis mājās vai ir izlādējies.

# Dati “pārcēlušies” no diskiem, zibatmiņām un cietajiem diskiem uz “mākoņiem”

2000. gadu sākumā viens no populārākajiem datu nesējiem bija diski, kas, salīdzinot ar pirms tam izmantotajām disketēm, bija daudz ietilpīgāki un informāciju spēja nodot ātrāk. Palielinoties datu apjomam, to uzglabāšanas un ērtas pārnešanas nepieciešamībai, talkā nāca jaunāka tehnoloģija – USB datu nesēji jeb zibatmiņas.

Tāpat pirms kāda laika liela apjoma dati lielākoties tika uzglabāti datoros iebūvētajos cietajos diskos, kā arī ārējos cietajos diskos. Tehnoloģiju laikmetā datiem ir liela vērtība – tos nepieciešams uzglabāt drošībā, tiem jānodrošina ērta, ātra piekļuve, tai skaitā no jebkuras vietas. Lai nodrošinātu šādu iespēju, tiek izmantoti mākoņpakalpojumi. Šobrīd populārākie no tiem ir “Google Drive”, “Apple iCloud”, “DropBox”, un, kā liecina analītikas kompānijas “Statista” 2016. gada dati par mākoņpakalpojumu lietotāju skaitu pasaulē, tos datu uzglabāšanai izmanto 2,1 miljards cilvēku.