Pārvadātāju piesaistīšanai "Rail Baltica" koridoram jārod skaidrība par kravu pārvadājumu izmaksām

Viņš uzsvēra, ka pašreiz pamatā tiek runāts par to, kā uzbūvēt "Rail Baltica" sliedes, bet netiek runāts par to, kurš tās izmantos. "Pašreiz tas tiek pozicionēts kā infrastruktūras objekts ar galveno domu to uzbūvēt. Tomēr "Rail Baltica" jābūt ekonomikas, nevis infrastruktūras koridoram," teica Krūmiņš.

Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs stāstīja, ka šobrīd projekta pārvaldība no triju Baltijas valstu puses ir ar pretrunīgām biznesa interesēm, tostarp Lietuvu interesē tikai līnijas izbūve līdz Kauņai un tās intermodālajam centram, Igaunija skatās Somijas virzienā, savukārt Latvija ir pa vidu un tai pašai nav savu biznesa interešu.

Krūmiņš norādīja, ka ikvienā no Baltijas valstīm tiks uzbūvēti pārsimts kilometri dzelzceļa, taču, kopējo projektu no pārvaldības viedokļa sadalot trijās daļās, tiks iegūta līdzīga situācija kā tagad, kad ir vienotas sliedes, bet praktiski tās izmantot ir pārāk sarežģīti infrastruktūras pārvaldības sašķeltības dēļ.

Krūmiņš uzsvēra, ka jau pašreiz ir jābūt skaidrībai, kādas būs izmaksas pārvadātājiem, lai tiem būtu interese no autoceļiem pārcelt kravas uz "Rail Baltica" līniju. Kravu īpašnieki ir teikuši, ka būtu ieinteresēti kravas pārvadāt pa "Rail Baltica", ja tas būtu izdevīgāk nekā pašreiz, stāstīja asociācijas vadītājs, piebilstot, ka, nezinot, kas un kā projektu vadīs, no kā būs jāpērk infrastruktūra un kādi servisi būs pieejami, neviens kravu pārvadātājs nebūs gatavs pārcelt kravas uz dzelzceļu.

"Ja kardināli netiks mainīts piegājiens, kā šo projektu vadīt, tas būs drīzāk apgrūtinājums nekā ieguvums. Ja nevaram pa esošo infrastruktūru, kura sen jau ir atmaksājusies, nodrošināt šādus kravu pārvadājumus starp Baltijas valstīm, tad blakus būvēt jaunas sliedes, nemainot vispārējo pieeju, kā tas tiek pārvaldīts, neizklausās prātīgi," teica Krūmiņš.

Viņš arī pauda - pašreiz izskatās, ka vienīgais, ko var iegūt, salīdzinot ar esošo situāciju, ir ātrums, jo arī tagad ir sliedes, kuras savieno visas valstis.

Krūmiņš stāstīja, ka Latvijas loģistikas asociācija ir piedalījusies konferencēs un pasākumos, kur izteikusi viedokli, kā vajadzētu izskatīties "Rail Baltica", lai to izmantotu loģistikas uzņēmumi, tomēr nav guvuši atsaucību.

Viņš uzsvēra, ka ir vajadzīgi konkrēti aprēķini, cik izmaksās kravu pārvadāšana pa "Rail Baltica" infrastruktūru, jo lielie loģistikas uzņēmumi plāno nākotnes kravu pārvadāšanas koridorus vairākus gadus uz priekšu. "Ja mēs gribam kaut ko šai koridorā piesaistīt, tad jābūt skaidrai izmaksu struktūrai un skaidriem operatoriem. Vajag skaidru ekonomisku pamatojumu "Rail Baltica" līnijai, nevis būvēt un tad domāt," teica Krūmiņš.

"Latvija nav saņēmusi ne centa no Ķīnas "Viena josla, viens ceļš" iniciatīvas, bet visi par to runā, diskutē un mēģina sevi tajā pieteikt ar dažādiem projektiem. No otras puses, "Rail Baltica" ekonomiskajā koridorā Eiropas Savienība (ES) jau šobrīd gulda būtiskus līdzekļus un vēl vismaz viens miljards tiks Latvijā ieguldīts, bet par šo koridoru neviens necīnās. Ķīna mums ir tuvāka nekā Eiropa," pauda asociācijas vadītājs. 

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro un ka daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.