Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2019/09/10/12546762t1hf34c.jpg)
Konkurences padome (KP) apbalvojusi trīs konkurences aizstāvjus jeb akcijas "Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei" dalībniekus, kas identificējuši un norādījuši uz likumos un Ministru kabineta noteikumos iekļautajiem nepamatotajiem un būtiskajiem ierobežojumiem konkurencei un uzņēmējdarbībai, aģentūru LETA informēja KP.
Kopumā KP akcijā saņēma informāciju par 34 šķēršļiem konkurencei. Ņemot vērā, cik liels un nozīmīgs ir ietekmētais tirgus un cik būtisks ir normatīvā regulējuma ierobežojums konkurencei, tika izraudzīti trīs nejēdzīgākie uzņēmējdarbības šķēršļi.
Vienu no trim balvām "Konkurences aizstāvis 2019" saņēma uzņēmuma "Lursoft IT" pārstāve Daiga Kiopa, kura norādīja uz normatīvu grozījumiem, kas tādiem Uzņēmuma reģistra datu atkalizmantotājiem kā "Lursoft", "Firmas.lv", "Kredītinformācijas birojs" un "Crefo Rating" turpmāk apgrūtinās pakalpojumu sniegšanu, jo daļa no iepriekš Uzņēmumu reģistrā pieejamās informācijas ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības un nav pieļaujama tās tālākizmantošana.
Par būtisku šķērsli konkurencei KP žūrija atzina arī biedrības "Nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumu asociācija" norādīto par izmaiņām Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Pēc likuma grozījumiem nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumi ir ielikti vienā kategorijā ar atkritumu apsaimniekotājiem.
Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums apstrādā 20 mašīnas vai vairāk, tā finanšu apdrošināšanas nodrošinājumam no 2020.gada ir nepieciešami 100 000 eiro, kamēr atkritumu poligonam - 50 000 eiro. Tādējādi divām trešdaļām tirgus dalībnieku ir jāpārtrauc saimnieciskā darbība.
Pasākumā par "Konkurences aizstāvi 2019" tika nominēts arī uzņēmums "Latvijas tekstils", kas norādījis uz nepamatotām prasībām Latvijas karoga audumam. Ministru kabineta noteikumos, kas regulē Latvijas valsts karoga likuma piemērošanu, bez argumentētiem skaidrojumiem norādīts, ka Latvijā drīkst izmantot tikai vienā konkrētā tehnoloģijā ražotus karogus, proti, tikai sublimācijas tehnikā apdrukātus, tādējādi aizliedzot rūpnieciski krāsota auduma izmantošanu.
"Latvijas tekstils" norādījis, ka tas ierobežo pasaulē plaši izplatīto apdrukas/krāsošanas tehnoloģiju izmantošanu, paredzot tikai novecojošas tehnoloģijas izmantošanu. Tāpat nav skaidrs, kāpēc Ministru kabineta noteikumos noteikts, ka audumam, no kura ražo karogus, jābūt liesmu slāpējošam, kādēļ aizdegšanās laiks ir noteikts tieši 10 sekundes, nevis astoņas vai 11 sekundes. Tāpat uzņēmumam nav saprotams, kādēļ auduma gaismas necaurlaidības koeficientam ir jābūt robežās no 60% līdz 70%, nevis, piemēram, no 60% līdz 100%.
KP par konkrētajiem ražotāja iebildumiem jau vērsusies gan Heraldikas komisijā, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kas uzrauga valsts karogu tirdzniecību un to atbilstību likumam.
Lielākā daļa no akcijā iesūtītajiem šķēršļiem norādīja uz ierobežojumiem normatīvos, kas regulē finanšu un apdrošināšanas nozari, mazumtirdzniecību, darījumus ar nekustamo īpašumu, kā arī ražošanas, viesmīlības un enerģētikas nozari. Saņemta arī informācija par šķēršļiem konkurencei, kas identificēti kultūras, būvniecības, farmācijas un lauksaimniecības nozarēs.
Puse no visiem akcijā identificētajiem šķēršļiem konkurencei ir iekļauti likumos un trešdaļa - Ministru kabineta noteikumos.
Daļa no iesniegtajiem šķēršļiem konkurencei informēja arī par apgrūtinājumiem uzņēmējdarbībai, kas radušies no valsts iestāžu iekšējām darba kārtībām vai ierobežojošām normām publiskajos iepirkumos.
Akcijā varēja piedalīties uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes, juridiskie biroji, kā arī jebkurš interesents, kurš novērojis vai saskāries ar šķēršļiem normatīvajā regulējumā, kas nepamatoti kavē vai ierobežo uzņēmējdarbības attīstību un konkurenci.