Sanna Marina: no "neredzamā" bērna līdz jaunākajai premjerministrei pasaulē (2)

Marina vadīs koalīciju, kurā bez viņas pārstāvētajiem sociāldemokrātiem ietilpst vēl četras partijas, kuras visas vada sievietes, un trīs no viņām vēl nav sasniegušas 35 gadu slieksni.

No Somijas parlamenta 200 deputātiem par Marinas apstiprināšanu premjera amatā nobalsoja 99, bet 70 bija pret.

Marina, kas līdz šim ieņēma transporta un sakaru ministres amatu, Somijas parlamentā ievēlēta kopš 2015.gada.

Somijas mediji par Marinu iepriekš vēstījusi, ka viņa augusi “varavīksnes” ģimenē un dzīvojusi īrētā dzīvoklī kopā ar savu māti un viņas partneri-sievieti.

Marina iepriekš izteikusies, ka viņa bērnībā jutusies diskriminēta, jo viņas mātei bija attiecības ar citu sievieti.

2015.gadā intervijā Somijas tīmekļa vietnei “Menaiset” Marina atklāja, ka bērnībā viņa jutusies kā “neredzams” bērns, jo viņa nav varējusi atklāti runāt par savu ģimeni, tāpēc ka  viņas ģimene nav tikusi uzskatīta par “īstu ģimeni”.

Tomēr viņa uzsvēra, ka māte viņu vienmēr atbalstījusi un ļāvusi noticēt, ka viņa var kļūt par ko vien vēlēsies.

Marina arī bija pirmā no savas ģimenes, kas studējusi universitātē. Marinai arī ir gandrīz divus gadus veca meita.

Marina dzimusi 1985.gadā Helsinkos, bet viņas bērnībā ģimene dzīvojusi vairākās pilsētās, līdz beidzot apmetusies uz dzīvi Somijas dienvidu pilsētā Tamperē.

Sannas Marinas līdzšinējā politiskā karjera bijusi ļoti strauja - 27 gadu vecumā viņa kļuva par Tamperes pilsētas administrācijas vadītāju, bet 2015.gadā viņu ievēlēja Somijas parlamentā.

Savukārt šā gada jūnijā viņa kļuva par Somijas transporta un sakaru ministri.

Eksperti norāda, ka tas, ka jauno Somijas valdību vada sieviete un ka koalīcijā ir vēl četras sieviešu vadītas partijas, varētu būt sakritība, tomēr dzimumu līdztiesības jautājums Somijā ir ļoti nozīmīgs un sievietes šādam pavērsienam Somijas politikā briedušas jau kādu laiku.

Jau pirms dažām desmitgadēm sāka izplatīties tendence, ka sievietes Somijas partijās ieņem arvien vairāk nozīmīgu amatu.

Sievietes Somijas politikā vienmēr ir bijušas aktīvas, un pēdējos gados sabiedrībā pastāvējis uzskats, ka vismaz 40% no valdības ministrēm ir jābūt sievietēm.

Situācija uz slikto pusi mainījās 2015.gadā, kad tika pastiprināta valdība, kurā sieviešu īpatsvars veidoja 36%.

Tas, kopā ar #MeToo kustības izplatību pasaulē, dzimumu līdztiesības aktīvistiem Somijā bija svarīgs “brīdinājuma signāls”, kas veicināja aktīvu sociālo diskusiju šajā jautājumā, norāda Somijas Dzimumu līdztiesības informācijas centra vadītāja Rēta Siukola.

Sievietēm nozīmīga loma politikā jau gadu desmitiem ilgi ir bijusi ne tikai Somijā, bet arī citās ziemeļvalstīs.

Piemēram, aptuveni pusi no Zviedrijas partijām šobrīd vada sievietes. Sievietes vada arī četras no kopumā deviņām Dānijas partijām.

Šā gada jūnijā par Dānijas premjerministri kļuva Mete Fredriksena, bet Erna Sūlberga Norvēģijas valdību vada jau kopš 2013.gada.

Tikmēr islandiete Vigdisa Finbogadotira 1980.gadā kļuva par pirmo demokrātiski ievēlēto sievieti-prezidenti pasaulē.