Atbalsta Veselības ministrijas piedāvāto mediķu algu celšanas modeli (5)

Nākamgad ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam kopumā ir pieejami papildu 60 miljoni eiro.

Algas pielikums gaidāms rezidentiem - aptuveni 859 strādājošajiem gadā.

Plānots, ka rezidentu zemākā mēnešalga reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes ārsta praksē ārpus Rīgas pieaugs no 1235 eiro līdz 1482 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tikmēr rezidentu zemākā mēnešalga pārējās ārstniecības iestādēs pieaugs no 950 eiro līdz 1140 eiro. Šāda atšķirība rodas tādēļ, ka rezidentiem reģionālajās daudzprofilu slimnīcās vai ģimenes ārsta praksēs ārpus Rīgas mēnešalga ir noteikta par 30% lielāka.

No visiem rezidentiem, 483 var rēķināties ar vēl lielāku atalgojumu. Proti, papildu jau minētajam 20% pielikumam, ņemot vērā profesionālās atbildības palielināšanos, trešā rezidentūras gada pamatspecialitātē un pirmā gada papildspecialitātēs nodrošinās mēnešalgas koeficientu 1.1. Tas nozīmē, ka reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes ārsta praksē ārpus Rīgas strādājoša rezidenta zemākā mēnešalga būs 1630,20 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tikmēr citās slimnīcās strādājošie saņems 1254 eiro.

Plānots, ka pārējām ārstniecības personām zemākā mēnešalga pieaugs par 10%.

Paredzēts, ka ambulatorajā sektorā ārsti un funkcionālie speciālisti nākošgad saņems vidēji 1485 eiro pirms nodokļu nomaksas līdzšinējo 1350 eiro vietā, ārstniecības un pacientu aprūpes personas - vidēji 891 eiro līdzšinējo 810 eiro vietā, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas - vidēji 594 eiro līdzšinējo 540 eiro vietā.

Vidēji par 10% darba samaksa pieaugs arī stacionārā sektorā, ņemot vērā obligātās piemaksas par diennakts darba režīmu nodrošināšanu. Ārsti un funkcionālie speciālisti saņemtu vidēji 2042 eiro līdzšinējo 1856 eiro vietā, sasniedzot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu.

Savukārt stacionārā strādājošās ārstniecības un pacientu aprūpes personas saņemtu vidēji 1225 eiro līdzšinējo 1114 eiro vietā, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas - 816 eiro līdzšinējo 742 eiro vietā.

10% pieaugums plānots arī VM padotības iestāžu ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem.

Darba samaksu paredzēts palielināt tiem, kuriem tā nepārsniedz trīs vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas. Šī gada otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa bija 1083 eiro, bet neto darba samaksa jeb pēc nodokļu nomaksas bija 799 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Visas minētas atalgojuma summas ir pirms nodokļu nomaksas.

Lai nodrošinātu, ka piešķirtais finansējums maksimāli efektīvi tiek novirzīts tieši zemāko algu palielināšanai, plānots, ka Nacionālais veselības dienests, slēdzot līgumus par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, paredzēs nosacījumu finansējumu novirzīt darba samaksas palielināšanai, kas nepārsniedz trīs vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas.

Lai ieviestu šīs izmaiņas VM izstrādājusi grozījumus Noteikumos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem, kā arī Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība.

Kā vēstīts, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris iepriekš pauduši viedokli, ka VM piedāvātais mediķu atalgojuma palielināšanas modelis nav godīgs un iet pretrunā ar iepriekš izteikto vēlmi mediķu atalgojumu celt visiem medicīnas darbiniekiem vienlīdzīgā apjomā.

Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

LVSADA rosināja sasaukt atkārtotu nozares Stratēģiskās padomes sēdi, kurā lemtu par atalgojumam pieejamo papildu 60 miljonu eiro sadali.

Tomēr VM aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka atkārtota sēde par šo jautājumu nebūs.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš atzina, ka veselības darbinieku arodbiedrības, visticamākais, neatbalstīs ministrijas piedāvājumu, tāpēc viņai svarīgs esot valdības atbalsts, lai priekšlikumu virzītu tālāk. Ministru kabinets iepriekš vienbalsīgi konceptuāli atbalstīja ministres piedāvāto risinājumu mediķu algu pieauguma nodrošināšanai.