/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2018/09/12/11410945t1h94c3.jpg)
Šodien, 11. decembrī, spēkā stājušies Maksātnespējas likuma grozījumi, ar kuriem precizēti parādnieka pienākumi fiziskas personas maksātnespējas maksātnespējas procesā, pavēstīja Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Alise Dārzniece.
Stājas spēkā Maksātnespējas likuma grozījumi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa skaidroja, ka grozījumi skaidri definē Maksātnespējas likuma normas tā piemērotājiem, precizējot, ka parādniekiem fiziskās personas maksātnespējas procesā bankrota procedūras laikā nav jānovirza viena trešdaļa no saviem ienākumiem kreditoru prasījumu apmierināšanai.
Līdz 2015.gada 28.februārim Maksātnespējas likumā bija skaidri noteikts, ka parādniekam - fiziskai personai - ir pienākums bankrota procedūras laikā novirzīt vienu trešdaļu no saviem ienākumiem kreditoriem.
Savukārt tā paša gada 1.martā stājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, ar ko atbrīvoja parādnieku no minētā pienākuma pildīšanas.
Turpretim 2019.gada sākumā Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, kurā norādīja uz līdzšinējās prakses neatbilstību likumdevēja gribai, 2015.gadā veicot grozījumus Maksātnespējas likumā.
TM ieskatā, līdzšinējā grozījumu interpretācija neatbilda likumdevēja mērķim, tāpēc ar grozījumiem plānots novērst interpretācijas kļūdas Maksātnespējas likuma normās.
Likumprojektā iekļautās normas kopumā neparedz jaunas tiesības vai pienākumus, tikai precizē likumdevēja gribu, arī turpmāk nodrošinot attiecīgo normu atbilstošu piemērošanu.