Latvijā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pērn pieauga par 11,7% (1)

Statistikas pārvaldē arī atzīmēja, ka iedzīvotāju ienākumu pieaugums otro gadu pēc kārtas pārsniedzis 10%, tostarp 2017.gadā pieaugums veidoja 11,8%.

Gada laikā straujāk nekā vidēji Latvijā ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga Latgalē - par 13,8% (376 eiro mēnesī), Zemgalē - par 13,3% (501 eiro mēnesī) un Rīgā - par 13% (669 eiro mēnesī). Vienlaikus Pierīgā ienākumi pieauga par 10,2% (591 eiro mēnesī). Lēnāks ienākumu pieaugums bija Kurzemē - par 8,5% (467 eiro mēnesī) un Vidzemē - par 7,4% (431 eiro mēnesī).

Pilsētās pieaugums bijis 10,9% (575 eiro mēnesī), bet laukos - 13,6% (483 eiro mēnesī).

Mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli pērn palielinājās par 10,5% - no 352 eiro mēnesī 2017.gadā līdz 389 eiro mēnesī 2018.gadā. Savukārt ienākumi no sociālajiem transfertiem (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 11,2% - no 112 eiro mēnesī līdz 125 eiro mēnesī.

Ienākumu no algota darba īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos veidoja 71,3% un sociālo transfertu īpatsvars - 22,9%.

2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, straujākais ienākumu pieaugums bija vistrūcīgākajās (pirmās kvintiļu grupas) un visturīgākajās (piektās kvintiļu grupas) mājsaimniecībās. Šīm mājsaimniecībām ienākumu pieaugums bija attiecīgi par 14,3% un 12,7%. Savukārt vislēnāk ienākumi auga mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem (trešajai un ceturtajai kvintiļu grupai). Šo mājsaimniecību ienākumi palielinājās attiecīgi par 10,7% un par 11,6%.

Pērn nedaudz samazinājās Džini koeficients - no 35,6% 2017.gadā līdz 35,2% 2018.gadā, kā arī ienākumu atšķirība starp vistrūcīgākajiem (pirmā kvintiļu grupa) un visbagātākajiem iedzīvotājiem (piektā kvintiļu grupa). Iedzīvotāju ienākumu palielināšanos sekmēja minimālās algas celšana (no 380 eiro 2017.gadā līdz 430 eiro 2018.gadā), kā arī izmaiņas sociālo pabalstu likumdošanā (atsevišķu pensiju pārrēķins, lielāks atbalsts audžuģimenēm un ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem), kas nedaudz mazināja plaisu starp visturīgāko un vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem.

2018.gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,5 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi, savukārt 2017.gadā šī ienākumu starpība bija 6,8 reizes.

Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem, Latvijā bija trešā augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm. 2017.gadā augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (39,6%) un Lietuvā (36,9%), bet vidēji ES šis rādītājs bija 30,9%. Savukārt kvintiļu attiecības indekss bija ceturtais augstākais ES. Augstāks kvintiļu attiecību indekss 2017.gadā bija Bulgārijā (7,7), Rumānijā (7,2) un Lietuvā (7,1), savukārt vidēji ES šis rādītājs bija 5,2.

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir Centrālās statistikas pārvaldes 2019.gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums. Tajā aptaujāti 5,3 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 9,6 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.

Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.