Nepatīkama "nosēšanās" aviācijas nozarei jeb finanšu rādītāji, kas neatbilst prognozēm (2)

Līdz 2019. gada beigām ir atlicis mazliet mazāk nekā viens mēnesis, un Starptautiskā gaisa transporta asociācija ir samazinājusi gada peļņas prognozes aviācijas nozarē līdz 25,9 miljardiem dolāru. Tas ir par 2,1 miljardu dolāru mazāk, nekā tika prognozēts jūnijā. Savukārt, skatoties uz prognozēm, kas izteiktas pirms gandrīz gada, situācija ir visai nopietna – gads tiks noslēgts ar peļņu, kas ir par teju 10 miljardiem dolāru mazāka, nekā prognozēts pērnā gada decembrī.

Galvenie iemesli būtiskajam peļņas kritumam ir ģeopolitiskā spriedze, sociālie konflikti un “Brexit” radītā nenoteiktība. Visi šie faktori kopumā veicina sarežģītākus biznesa apstākļus, paziņojusi IATA.

Jaunā prognoze ir pielīdzināma kritumam 5% apmērā, salīdzinot ar ienākumiem, ko aviācijas nozare spēja nodrošināt pagājušajā gadā. Aviācijas grupa prognozē, ka kopumā nākamajā gadā būs vērojami vairāki uzlabojumi, taču ir arī lieli riska faktori, kā, piemēram, bažas par oglekļa izmešiem, kas rada papildu nodokļus par reaktīvās degvielas izmantošanu un, iespējams, arī samazina pieprasījumu pēc gaisa transporta Eiropā. Neskaidrības rada arī fakts, ka būtiska daļa “Boeing 737 Max” lidmašīnu joprojām nav saņēmušas atļauju piedalīties gaisa satiksmē.

“Galvenais jautājums, kas nodarbinās aviācijas nozares pārstāvju prātus 2020. gadā, ir par to, kā mainīsies aviosabiedrību lidošanas kapacitāte, ​​it īpaši runājot par “Boeing 737 Max” lidaparātiem, kas pašlaik nedrīkst piedalīties gaisa satiksmē. Taču nākamgad šiem lidaparātiem būs atļauja pacelties gaisā, un tas ļaus arī pabeigt šo lidaparātu piegādes lidsabiedrībām, kas varētu būtiski izmainīt kopējo kapacitāti,” sacīja IATA izpilddirektors Aleksandrs de Žinjaks.

Kamēr “Boeing 737 Max” lidmašīnas pēc divām aviokatastrofām uz nenoteiktu laiku “tika noņemtas no trases”, lidmašīnu ražotājs “Boeing” pastāvīgi ir bijis aizņemts, lai palielinātu drošību jaunajās lidmašīnās. Simtiem pabeigtu lidmašīnu pagaidām atrodas glabāšanā, bet “Boeing” vēl gaida ASV regulatorus, lai beidzot saņemtu gaisa satiksmes regulatoru atļauju atkal lidot.

Lielākās bažas pašlaik rada fakts, ka straujš jaunu lidmašīnu pieplūdums aviosabiedrībās pārāk strauji palielinās to kapacitāti, līdz ar to liekot aizkavēt biļešu cenas zemākā līmenī, kas ilgtermiņā var mazināt ienākumu pieaugumu. Līdz ar to nākamgad aviācijas nozare var arī nesasniegt IATA nākamā gada prognozi, kas pašlaik ir 29,3 miljardi dolāru.

Tāpat vēl viens fenomens ir saistīts ar jaunu tendenci - “lidojumu kaunināšanu”, kas ir kārtējais nozares izaicinājums. Pasažieru paradumi mainās, un iespējamie nodokļi par lidmašīnu degvielu izmantošanu Eiropā būtiski apdraud nozares peļņu kopumā.

De Žinjaks atkārtoti aicināja veikt ieguldījumus ilgtspējīgas degvielas izveidē, kā arī veikt citus pasākumus, lai veiksmīgi samazinātu CO2 izmešus, vienlaikus novēršot nodokļu pieaugumu nozarei. Tomēr viņš atzina, ka aviosabiedrībām jābūt aktīvākām, atskaitoties sabiedrībai un valdībām par veiktajiem pasākumiem vides aizsardzībā.

“Cilvēki maina savus ieradumus, jo vēlas pēc iespējas vairāk samazināt oglekļa dioksīda izmešus,” pasākumā Ženēvā sacīja de Žinjaks.

Skandināvijas lielākā aviokompāniju tīkla SAS vadītājs intervijā sacīja, ka Eiropas Savienības plānotā degvielas nodokļa ieviešana ar tā saukto Zaļo darījumu varētu atstāt Eiropas pārvadātājus neizdevīgākā situācijā, salīdzinot ar konkurentiem no ārpuses.

“Tā ir globāla industrija, un mēs ik dienas satiekam citu aviokompāniju pārstāvjus, kuri iestājas par to, ka lidošanai ir jābūt brīvai visā pasaulē. Mēs nevaram atļauties maksāt un segt papildu izmaksas, ko citur pasaulē lidsabiedrības nemaksā,” Stokholmas Ārlandas lidostā sacīja SAS vadītājs Rikards Gustavsons.

Paredzams, ka šogad būtiskus zaudējumus piedzīvos aviosabiedrības Āfrikā, Tuvajos Austrumos un arī Latīņamerikā, kur izaugsmi četros pārvadātājos ir ierobežojušas problēmas ar “Boeing 737 Max” lidmašīnām. Saskaņā ar IATA datiem Ziemeļamerikai vajadzētu būt visrentablākajam reģionam, kas gada beigās varētu veidot 65% no nozares ieņēmumiem.

Saskaņā ar IATA datiem Latīņamerikai nākamgad vajadzētu izkļūt no zaudējumiem, jo vajadzētu nostiprināties reģionālajai ekonomikai. Tajā pašā laikā Ziemeļamerikā viss varētu kļūt sarežģītāk, jo aviācijas nozares ieņēmumi samazinās. Biļešu cenu un degvielas rezervju samazinājums rada lēnāku izaugsmi, kā arī problēmas, kas saistītas ar “Boeing 737 Max” lidmašīnām.

Eiropas peļņas rādītājiem nākamgad vajadzētu uzlaboties. Tiesa gan, kopējos rādītājos “slēpjas garš aviokompāniju saraksts, kas savā starpā tikai sacenšas un piedzīvo zaudējumus”. Eiropas aviācijas nozarē satricinājumu radījuši pēdējos gados notikušie plaša mēroga bankroti, sacīja IATA. De Žinjaks televīzijas kanālā “Bloomberg TV” sacīja, ka nākotnē nevar izslēgt arī citas neveiksmes.

Prognozes liecina, ka ieņēmumi no kravas pārvadājumiem nākamgad samazināsies jau trešo gadu pēc kārtas. Lai gan Āzijas un Klusā okeāna reģionā, kas ir lielākais gaisa pārvadājumu eksporta reģions, vajadzētu būt ienākumu pieaugumam, nozares pārstāvji paziņoja, ka tirdzniecības karu dēļ var rasties zaudējumi.

Tāpat problēmas varētu rasties saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no ES. Kravu pārvadājumu nozarē tas varētu radīt palielinātu dokumentu daudzumu un, iespējams, pat Lielbritānijas sūtījumu pārvadāšanas daļēju apturēšanu, jo ekonomika ir pakļauta spiedienam, norāda IATA galvenais ekonomists Braiens Pērsijs.