/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2018/07/15/9064755t1h09e8.jpg)
Jaunā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda, kas ceturtdien pirmo reizi vadīja ECB padomes sēdi, paziņojusi, ka monetārās politikas jautājumos neesot ne dūja, ne vanags, bet vēloties būt gudra pūce.
Lagarda: Neesmu ne dūja, ne vanags, bet gribu būt gudra pūce (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Reizi par visām reizēm, neesmu ne dūja, ne vanags. Mans mērķis ir būt tai pūcei, ar kuru bieži saista mazliet gudrības," preses konferencē Frankfurtē pēc ECB padomes sēdes sacīja Lagarda, kas ECB prezidentes amatā stājās 1.novembrī.
Lagarda mudināja nesalīdzināt viņu ar iepriekšējiem ECB prezidentiem.
"Man ir savs stils. Es būšu es pati un droši vien būšu atšķirīga," viņa uzsvēra.
Lagarda paziņoja, ka ECB janvārī sāks savas stratēģijas izvērtējumu, kas ilgs visu nākamo gadu.
Galvenais uzdevums šajā izvērtējumā būs secināt, vai joprojām īstenojams ECB mērķis, ka gada inflācijai jābūt tuvu diviem procentiem, tomēr zemākai par šo līmeni, sacīja jaunā ECB vadītāja.
Viņa piebilda, ka ECB stratēģijas izvērtējumā tiks aplūkotas izmaiņas sabiedrībā kopš iepriekšējā izvērtējuma 2003.gadā, tostarp izaicinājumi, kādus rada klimata izmaiņas, tehnoloģiju progress un augošā nevienlīdzība.
Lagarda norādīja, ka ECB saskata "dažas sākotnējās pazīmes, ka [eirozonas ekonomikas] izaugsmes palēnināšanās stabilizējas", tomēr norādīja, ka "globāla mēroga neskaidrība turpinās".
Lai gan rūpniecības dati joprojām ir vāji un turpinās nesaskaņas ārējā tirdzniecībā, pakalpojumu un būvniecības jomas attīstās dinamiski, teica ECB prezidente.
ECB ceturtdien arī samazināja eirozonas ekonomikas pieauguma prognozi nākamajam gadam no 1,2% līdz 1,1%, kā arī 2021. un 2022.gadam prognozēja 1,4% pieaugumu.
Savukārt inflācijas līmenis eirozonā, pēc ECB aplēsēm, 2020.gadā būs 1,1%, 2012.gadā pieaugs līdz 1,4%, bet 2022.gadā - līdz 1,6%.
Jau ziņots, ka ECB padomes sēdē ceturtdien tika nolemts saglabāt galveno bāzes procentlikmi 0% līmenī. Padome arī nolēma saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,5% līmenī, un aizdevumu iespējas uz nakti 0,25% līmenī.
Bāzes procentlikme un aizdevumu iespējas uz nakti likme ir spēkā kopš 2016.gada 16.marta, bet noguldījumu iespējas uz nakti likme - kopš šā gada 18.septembra.
Lagarda, kas iepriekš bija Starptautiskā valūtas fonda (SVF) izpilddirektore, stājās ECB prezidentes amatā 1.novembrī. Pirms darba SVF viņa ieņēma vairākus ministru amatus Francijas valdībā, tostarp bija ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministre no 2007. līdz 2011.gadam.
ECB prezidenta amatā Lagarda nomainīja Mario Dragi no Itālijas, kuram beidzās pilnvaru termiņš. ECB prezidentu nevar iecelt amatā uz otru astoņu gadu pilnvaru termiņu pēc kārtas.