ĀM: Latvija citu valstu attīstībai izmaksājusi jau 250 miljonus eiro (2)

Ministrijā skaidroja, ka ar ĀM divpusējo attīstības sadarbības finansējumu, kas bijis nedaudz vairāk nekā pieci miljoni eiro, ir izdevies piesaistīt citu donoru finansējumu gandrīz 2,5 reizes lielākā apjomā - 12.5 miljonus eiro - un tā 15 gadu laikā īstenoti 307 projekti un aktivitātes 20 partnervalstīs un Latvijā.

Ceturtdien ministrijā norisinājās Latvijas attīstības sadarbības 15 gadiem veltīta konference "Latvijas devums globālai ilgtspējīgai attīstībai: jaunus sadarbības modeļus meklējot". Konference vienkopus pulcēja vairāk nekā 80 attīstības sadarbības projektu īstenotājus, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un privātā sektora pārstāvjus, kā arī komunikācijas ekspertus.

ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) minēja, ka sadarbībā ar citiem donoriem ir apmācīti vairāk nekā 310 jaunie profesionāļi no Latvijas partnervalstīm par ES tiesībām, ekonomiku un politiku. Latvija ir palīdzējusi izveidot lauksaimniecības konsultāciju sistēmu Ukrainā.

Latvija ir arī atbalstījusi decentralizācijas procesus Moldovā, Gruzijā, Ukrainā, Baltkrievijā un Kirgizstānā un ir snieguši atbalstu sievietēm un meitenēm Kirgizstānā un Tadžikistānā, veicinot atgriešanos skolas solā, sacīja ministrijas parlamentārā sekretāre.

Tāpat Latvija 2014.gadā ir sniegusi atbalstu bērnudārza aprīkošanai un atjaunošanai Gruzijas konflikta pierobežas teritorijā un atbalstījusi karadarbībā cietušo bērnu iniciatīvu centra labiekārtošanu Ukrainā, 2016.gadā.

Pēc viņas paustā, attīstības sadarbības pozitīvo ietekmi Latvija ir pieredzējusi gan kā valsts, kas saņem atbalstu, gan kā valsts, kura atbalsta pozitīvas pārmaiņas citur. "2004.gadā kļuvām par Eiropas Savienības dalībvalsti - daļu no kopienas, kas ir vadošā palīdzības sniedzēja pasaulē. Sniegt palīdzību citiem kļuva arī par mūsu pienākumu," sacīja parlamentārā sekretāre.

Viņa norādīja, ka tikpat būtiski ir arī domāt par šodienas izaicinājumiem - klimata pārmaiņas, nevienlīdzība, digitalizācijas radītās iespējas, kas veido fonu, kurā aktualizējami Latvijas attīstības sadarbības politikas virzieni.

"Mums priekšā ir intensīvs darbs pie jauno attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu izstrādes jaunajam periodam, kuras vēlamies identificēt iekļaujošā procesā, iesaistot diskusijā visas puses," norādīja parlamentārā sekretāre. 

Viņa uzsvēra, ka konferencē izskanējušie secinājumi, atziņas un idejas par privātā sektora iesaisti, sabiedrības atbalsta mobilizēšanu, sadarbības veicināšanu starp daudzajiem attīstības sadarbības īstenotājiem būs izmantojamas, izstrādājot jaunās pamatnostādnes attīstības sadarbības politikai pēc 2020. gada.

Ceturtdien notikušās konferences noslēgumā Kalniņa-Lukaševica pasniedza ārlietu ministra Atzinības rakstu biedrībai LAPAS par ieguldījumu Latvijas attīstības sadarbības īstenošanā un veicināšanā.