Bašars Al Asads

Pagājušās desmitgades sākumu iezīmēja arī kāds spilgts notikums arābu pasaulē, kuru mūsdienās dēvē par «Arābu pavasari». Tā ietvaros Ēģiptē, Lībijā, Tunisijā un citur norisinājās sacelšanās pret līdz tam brīdim valdošajiem diktatoriskajiem režīmiem ar cerībām veidot demokrātiskas valstis. Diemžēl tās nereti norisinājās ļoti asiņaini un izraisīja milzīgus civiliedzīvotāju upurus. Tas savukārt vēlāk bija viens no faktoriem, kas palīdzēja veidot bēgļu krīzi.

Šķiet, ka par vienu no «Arābu pavasara» spilgtākajām sejām var uzskatīt Sīrijas prezidentu Bašaru Al Asadu, kura pretošanās sacelšanās kustībai izraisīja apspriestāko desmitgades bruņoto konfliktu – Sīrijas pilsoņu karu. Lai gan Asads ar ārējo atbalstu (galvenokārt Krievijas un Irānas) ir spējis noturēties pie varas, tomēr viņš ir atstājis milzīgu rētu, kura ir mainījusi gan politiku Tuvo Austrumu reģionā, gan arī politiku pasaulē. Nenoliedzami, ka desmitgade bez šā cilvēka izskatītos pavisam citādi.