Redžeps Tajips Erdogans

Vēl viens Tuvo Austrumu politiķis šajā sarakstā. Pagājušajā desmitgadē Erdogans paspēja gan uz brīdi saiet ragos ar Krieviju, gan pārdzīvot apvērsuma mēģinājumu, gan palielināt savas konstitucionālās pilnvaras, gan «terorizēt» Eiropas Savienību ar jaunām bēgļu plūsmām.

Par šo «terorizēšanu» runājot, Erdogans arī var tikt uzskatīts par vienu no «Arābu pavasara» ieguvējiem. Neskatoties uz to, ka bēgļi ir milzīgs slogs Turcijas ekonomikai, Erdogans var šo kārti izmantot, lai no Eiropas iegūtu pret sevi labvēlīgāku attieksmi un, iespējams, arī kādus politiskus ieguvumus. Tāpat kaimiņos esošā nestabilitāte Sīrijā ir ļāvusi Turcijai projicēt savu varu un kļūt par vienu no konflikta galvenajām spēlētājām. Turcijas ietekme ir vairojusies arī Irākā, Lībijā un pat Persijas jūras līcī. Šajā reģionā Turcijas spēki vēl arvien apsargā Katarā valdošā monarha – Al Tāni ģimeni un pozicionējas kā viens no Kataras krīzē iesaistītajiem spēlētājiem.