Spaliņa: Ventspils brīvostas valdei jādemonstrē pārmaiņas ostas pārvaldībā

Viņa norādīja, ka viens no soļiem, kā parādīt pārmaiņas, ir attiecību izbeigšana ar Ventspils brīvostas pārvaldnieku Imantu Sermuli, kurš šajā amatā ir bijis vairāk nekā 20 gadus. Šādi valde demonstrējot arī to, ka Ventspils brīvosta nav saistīta ar ASV sankcijām pakļauto Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij").

Spaliņa pastāstīja, ka Sermulis esot apliecinājis izpratni par situācijas nopietnību un piekrita parakstīt vienošanos par darba attiecību pārtraukšanu.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaitis (JKP) norādīja, ka Sermuļa atbrīvošana no amata bija Ventspils brīvostas valdes lēmums un viņa kā ministra uzdevums ir bijis atbrīvošanu saskaņot.

Kā ziņots, 13.decembrī Ventspils brīvostas valde atbrīvoja no amata Sarmuli, kurš bijis Ventspils ostas pārvaldnieks kopš 1995.gada.

Pašlaik jau pensijas vecumu sasniegušais Sarmulis beidzis Rīgas jūrskolu, Kaļiņingradas Zivsaimniecības tehnoloģisko institūtu un Maskavas Ārējās tirdzniecības akadēmiju. No 1971. līdz 1988.gadam viņš bijis matrozis, stūrmanis un kapteinis uz "Latvijas kuģniecības" kuģiem, no 1991. līdz 1993.gadam - Jūras lietu ministrijas ārējo ekonomisko sakaru departamenta direktors, bet no 1993. līdz 1995.gadam - Satiksmes ministrijas jūrniecības departamenta direktors.

Sarmuļa amatpersonas deklarācija liecina, ka pērn viņš Ventspils ostā nopelnīja 149 701 eiro, bet pensijā saņēma 67 917 eiro. Pērn viņš bezskaidrā naudā bija uzkrājis 28 263 eiro, bet skaidrā naudā - 55 000 eiro.

Kā ziņots, Ventspils brīvostu tuvākajā laikā sagaida būtiskas pārmaiņas, jo Ministru kabinets nākamnedēļ lems par Ventspils brīvostas pārvaldes funkciju un pienākumu nodošanu valsts kapitālsabiedrībai, 13.decembrī žurnālistiem pavēstīja Linkaits.

Piektdien notika pirmā darba grupas sēde Ventspils brīvostas nepārtrauktas darbības nodrošināšanai pēc tam, kad ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) iekļāvis Ventspils brīvostas pārvaldi sankciju sarakstā.

Darba grupa esot pārrunājusi esošo situāciju un secinājusi, ka neesot gana ar ceturtdien, 12.decembrī, Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiek pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Tāpēc darba grupa piektdien lēma nākamajā Ministru kabineta sēdē iesniegt priekšlikumu par jaunas kapitālsabiedrības dibināšanu, kas būs Ventspils brīvostas funkciju un pienākumu pārņēmēja. Jaunās kapitālsabiedrības īpašniece būs valsts, bet tehniskas detaļas par priekšlikuma praktisku izpildi patlaban netiek izpaustas.

"Mēs esam situācijā, kad ir dotas 30 dienas, lai nodrošinātu veiksmīgu saimniecisko darbību Ventspils brīvostas teritorijā un līdz šā gada beigām darīsim visu nepieciešamo, lai uzņēmumiem būtu jauna juridiskā persona, ar kuru slēgt visus saimnieciskos darījumus," skaidroja satiksmes ministrs.

Viņš piebilda, ka patlaban nav zināms, kurš varētu uzņemties jaunās kapitālsabiedrības vadību. Pēc ministra teiktā, jaunās kapitālsabiedrības pārvaldības princips būs līdzīgs esošajam, proti, padomē tiks pārstāvēti četru ministru ieteiktie pārstāvji.

Lūgts precizēt, vai jaunā kapitālsabiedrība aizstās Ventspils brīvostas pārvaldi, Linkaits skaidroja, ka situācija ir līdzīga kā uzņēmuma maksātnespējas gadījumā, kā piemēru minot "Parex bankas" pārņemšanu, kad "labajā bankā" tika nodoti visi labie aktīvi.

"Šajā gadījumā tiks veidota labā ostas pārvalde, kurai tiks nodoti nepieciešamie aktīvi," piebilda ministrs, starp "labajiem" aktīviem minot ar uzņēmējiem noslēgtus saimnieciskos līgumus, līgumus par investīciju projektiem utt. Visi aktīvi uzreiz netiks nodoti jaunajai kapitālsabiedrībai, bet pirms tam tiks veikts to novērtējums.

Vaicāts, vai tas faktiski nozīmē, ka Ventspils brīvostas pārvalde tiks likvidēta, Linkaits atzina, ka patlaban tiek darīts viss iespējamais, lai Ventspils brīvosta tiktu izņemta no ASV noteikto sankciju saraksta. "Mēs veicam visus iespējamos soļus, lai nodrošinātu, ka neviena no sankciju sarakstā minētajām personām neietekmē procesus Ventspils brīvostā," pauda satiksmes ministrs.

Jau vēstīts, ka OFAC 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas Lembergam un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām - Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.

Pēc 2020.gada 8.janvāra jebkādi finansiāli darījumi ar četrām sankcionētajām juridiskajām personām nebūs iespējami, jo bankas tos neapkalpos. Savukārt Lembergs varēs paturēt vienu kontu, lai veiktu maksājumus, kas nepieciešami pamatvajadzību apmierināšanai, proti, pabalsti, pensija, nodokļu, valsts nodevu apmaksa, maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, komunālajiem pakalpojumiem, atlīdzība par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem u.c.

Turklāt sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem, kurus kontrolē Lembergs vai kuros viņš minēts kā patiesais labuma guvējs. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izstrādājusi noteikumus, kādā veidā bankas var pārliecināties, vai uzrādītais uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir īstais patiesais labuma guvējs.

Valsts iestādes un juristi iesaka darījumos izvairīties no sadarbības ar sankciju sarakstā iekļautām personām un struktūrām. Sadarbojoties ar OFAC sankcionētām personām pastāv risks tikt pakļautam OFAC sekundārajām sankcijām vai citiem ierobežojumiem, piemēram, var tik uzlikts liegums veikt transakcijas ASV dolāros, ieceļošanas aizliegums ASV u.tml.