Sazvērestību teorijas: ticība tām sakņojas nevis nezināšanā, bet evolūcijā (30)

Humanitāro un sociālo zinātņu profesors Mikaels Klintmans izdevumā “The Conversation” cenšas atbildēt uz jautājumu: kāpēc mēs joprojām nespējam apturēt šādu uzskatu izplatīšanos?

Iespējams, raksta Klintmans, mēs esam nepareizi sapratuši iemeslu saknes, bieži uzskatot, ka tā ir nezināšana. Tomēr jaunā pētījumā, kas publicēts Klintmana grāmatā “Knowledge Resistance: How We Avoid Insight from Others”, parādīts, ka šī spēja ignorēt pamatotus faktus, visticamāk, sakņojas cilvēka evolūcijā. Turklāt tā ir iekodēta arī mūsdienu cilvēka gēnos, tāpēc šā fakta aptveršana ir labākais veids, kā tikt galā ar problēmu.

Pagaidām sabiedrības inteliģence ir izvirzījusi divus pamata argumentus par mūsu post-patieso pasauli. Ārsts Hanss Roslings un psihologs Stīvens Pinkers spriež, ka tas ir radies faktu un argumentētas domāšanas trūkuma dēļ un veids, kā tikt ar to galā, ir izglītība.

Tikmēr Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Ričards Tālers un citi ekonomisti ir parādījuši, kā lielāks daudzums nozīmīgāku faktu bieži vien noved pie jau polarizētas cilvēku grupas vēl lielākas pieķeršanās saviem uzskatiem (“The Backfire Effect").

Tālera secinājums ir tāds, ka cilvēki ir dziļi neracionāli, darbojoties ar kaitīgiem aizspriedumiem. Labākais veids, kā to risināt, ir mūsu neracionālo smadzeņu piemānīšana, piemēram, vakcinēšanos pret masalām padarīt par izvēli nevakcinēties, nevis izvēli vakcinēties.

Evolucionārais spiediens

Savā pētījumā Klintmans intervēja vairākus ievērojamus akadēmiķus no lielākajām pasaules universitātēm, lai noskaidrotu viņu uzskatus. Akadēmiķu vidū bija sociālo, ekonomikas un evolūcijas zinātņu eksperti. Pētījuma autors pēc tam izanalizēja akadēmiķu komentārus par dažādiem tematiem, to skaitā cilvēka izcelsmi, klimata pārmaiņām, vakcināciju, reliģiju un dzimumu atšķirībām.

Kļuva acīm redzams, ka pretošanās zināšanām labāk saprotama kā sociālās racionalitātes izpausme. Cilvēks ir sociāls dzīvnieks; iekļaušanās grupā cilvēkam ir vissvarīgākā. Bieži vien objektīvās zināšanas var palīdzēt stiprināt saites starp grupas locekļiem.

Tomēr, kad zināšanas un grupas saliedētība nonāk pretrunā viena ar otru, mēs bieži par prioritāti izvirzām iekļaušanos grupā, pieņemot piemērotākās zināšanas.

Kādā lielā eksperimentā izrādījās, ka gan liberāļi, gan konservatīvie aktīvi izvairījās no sarunas ar cilvēkiem, kas ir pretējos uzskatos par narkotiku ierobežojumiem, nāvessodu un ieroču kontroli.

Tas pats notika pat tad, kad viņiem tika piedāvāta iespēja laimēt naudu, ja vien viņi iesaistīsies diskusijā ar otras grupas pārstāvjiem.

Izvairīšanās no pretējās grupas viedokļa izzināšanas ļāva cilvēkiem izvairīties no savā grupā valdošo uzskatu kritizēšanas.

Līdzīgi – ja tava kopiena ir spēcīgā opozīcijā pret to, ko lielākā daļa zinātnieku saka par vakcināciju vai klimata pārmaiņām, tu bieži vien neapzināti izvairīsies no iesaistīšanās konfliktā par to.

To atbalsta arī pētījumi, parādot, ka klimata pārmaiņu noliedzēji, kuri zinātniskās kompetences testos ir sasnieguši augstākus rezultātus, ir vairāk pārliecināti par to, ka klimata pārmaiņas nenotiek, nekā citi grupas locekļi. Tas pats notiek arī klimata pārmaiņu piekritēju vidū.

Šī prioritāšu noteikšanas loģika parāda, ka mūsu vēlme tikt pieņemtam un atzītam grupā, ko mēs respektējam, ir ļoti dziļa. Arī mūsu senču vidū tie, kas riskēja nepiekrist grupas kopējam viedoklim, varēja tikt izslēgti no tās. Un sociālā izslēgšana varēja ļoti apdraudēt izdzīvošanas spējas.

Tātad pretošanās zināšanām un faktiem, izskatās, ir evolūcijas ceļā iegūta īpašība, lai cilvēks saglabātu savu stāvokli noteiktā grupā.

Mūsdienās mēs esam daļa no daudzām grupām un interneta tīkliem, tāpēc varam nedaudz brīvāk svārstīties savos viedokļos un relatīvi brīvi pārvietoties no vienas viedokļu grupas uz otru. Tomēr cilvēkiem joprojām ir tā pati binārā domāšana un spēcīgs instinkts nekļūt sociāli izolētam. Indivīdi, kas nemitīgi maina viedokli un sociālās grupas, arī var tikt uztverti kā neuzticami pat savu jauno biedru vidū.

Pētījumā Klintmans parāda, kāda tam ir nozīme, kad cilvēks nonāk līdz pretestībai faktiem. Komunicējot par faktiem un argumentiem ar dažādām grupām, mums ir jāņem vērā sociālie aspekti. To varētu izdarīt, izmantojot jaunus modeļus, jaunus problēmu strukturēšanas veidus, jaunus likumus un rutīnas mūsu organizācijās, kā arī jaunus zinātniskā naratīva veidus, kas rezonētu ar intuīciju un vairāk nekā vienas grupas interesēm.

Šai problēmai nav ātra un vienkārša risinājuma, tomēr, ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir iespējams atrast efektīvus veidus, kā cīnīties pret ticību sazvērestību teorijām un viltus ziņām.