Muižnieks kā mierizlīgumu strīdā ar IZM piedāvā atteikšanos no kompensācijām (1)

Kā norādīja pats Muižnieks, tad šo mierizlīgumu viņš ceturtdien ir iesniedzis Ministru kabinetā. Viņš uzsvēra, ka administratīvā līguma projekts balstās uz precīzi izteiktu visu pušu atteikšanos no visām pretenzijām un gatavību sadarboties, lai īstenotu reformas augstākajā izglītībā un zinātnē.

Mierizlīgumā rakstīts, ka pieņemot šo mierizlīguma piedāvājumu, Muižnieks atgriežas rektora amatā 30 dienu laikā, iesaistot LU personālu izveido struktūru, ņemot par piemēru valdības pamatnostādnes augstskolu un zinātnisko institūciju darbības modernizācijas jomā.

Pārskatu par izveidoto struktūru un izstrādātajiem projektiem Muižnieks apņemas ik pa 60 dienām iesniegt ministrijā.

Vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un valdības ministriem Muižnieks skaidroja, ka IZM izstrādātais mierizlīguma piedāvājums nav pieņemams, jo ministrija nav izskaidrojusi kā tiks ievērots tiesiskās paļāvības princips, situācijā, kad tiesa ir aizliegusi rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas un Satversmes sapulces lēmumu ar kuru Muižnieks ievēlēts var atcelt tikai Satversmes sapulce.

Tāpat Muižnieks atzīmēja, ka IZM piedāvājums organizēt jaunas LU rektora vēlēšanas, kurās varētu piedalīties arī Muižnieks ir pretrunā ar likumu un ministrija nav tiesīga grozīt ne Augstskolu likumu, ne LU Satversmi un nevar garantēt šādus grozījumus nākotnē tādā veidā, kādu piedāvā organizēt IZM. Šādas pilnvaras ir tikai Saeimai.

Muižnieka ieskatā tas norāda, ka IZM piedāvā līgumu, ko jau sākotnēji atzīst kā iespējami neizpildāmu. "Administratīvo līgumu var slēgt tikai pamatojoties uz spēkā esošiem likumiem un tiesību normām, nevis uz tām, kādas nākotnē varbūt tiks pieņemtas," uzsvērts vēstulē.

Muižnieks arī lūdzis puses atgriezties pie sarunām un savstarpējās sarakstes formas. Viņš skaidroja, ka sarunās, kuras notika oktobra sākumā, puses vienojās, ka neizpaudīs sarunu saturu, līdz nebūs sagatavots mierizlīguma piedāvājums, tomēr ministrija to esot pārkāpusi un savu pozīciju izpaudusi medijiem. Viņš aicināja puses nekomunicēt par nesagatavotiem administratīvā līguma ideju piedāvājumiem, izmantojot masu mediju starpniecību, tādējādi cenšoties "ietekmēt sabiedrību un tiesu lietas izspriešanā un apstākļu vērtēšanā".

Kā ziņots, 28.augustā Muižnieks kā fiziska persona vērsās tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdza noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai. 30.septembrī tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā. Tādējādi valdības ieceltais rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube zaudēja rektora vietas izpildītāja statusu un par rektora pienākumu izpildītāju tika atzīts Muižnieks.

Šis tiesas lēmums nozīmē, ka līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, jūnijā notikušās rektora vēlēšanas ir uzskatāmas par leģitīmām. Tiesa pirmšķietami secināja, ka daļa no rīkojumā norādītajiem pārkāpumiem nav konstatējami, savukārt daļai nav tiesiskas nozīmes, jo tie nav tieši saistīti ar rektora ievēlēšanu vai ir nebūtiski.

Vēlāk gan valdība nolēma pārsūdzēt minēto tiesas nolēmumu. Attiecīgi Administratīvā apgabaltiesa saglabāja pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, tomēr atzina, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju, līdz ar to valdībai tika dota iespēja nomainīt pašreizējo rektora vietas izpildītāju Muižnieku. Ar 1.decembri par rektora vietas izpildītāju iecelts Straube.

Arī LU ir nosūtījusi Ministru prezidentam mierizlīguma piedāvājumu Muižnieka lietā, prasot atzīt rektora vēlēšanu rezultātus un apstiprināt Muižnieku rektora amatā. 

Tiesā patlaban aktuāla ir tikai lieta pēc Muižnieka kā fiziskas personas pieteikuma, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu. Atbilstoši Administratīvas apgabaltiesas sniegtajai informācijai, šajā lietā LU ir atbildētājas statusā.

LU prorektore Ina Druviete stāstīja, ka universitātes izstrādātajā mierizlīguma piedāvājumā norādīts - ja valdība atzīs rīkojumu par Muižnieka neapstiprināšanu kā spēku zaudējušu un apstiprinās viņu rektora amatā, tad universitāte, kā arī pats Muižnieks atsauks savus pieteikumus tiesā. 

Tāpat mierizlīguma piedāvājums paredz, ka universitāte un Muižnieks apņemas atteikties no tiesībām saņemt mantiskā zaudējuma, personiskā zaudējuma, kā arī morālā kaitējuma atlīdzinājumu, sacīja Druviete.

Prorektore uzsvēra, ka tādā veidā tiktu atrisināta radusies situācija un iestātos stabilitāte, kas veicinātu augstākās izglītības kvalitāti. Druviete pauda cerību, ka valdība būs atsaucīga un iesaistītās puses sapratīs, ka gadiem ilga tiesvedība nav nevienas puses interesēs un, viņasprāt, ir beidzamais laiks atgriezties pie stabilitātes un savstarpējās sadarbības. Arī LU advokāts uzskata, ka visiem labākais situācijas risinājums ir mierizlīgums.

Savukārt IZM mierizlīguma piedāvājums paredz iespēju grozīt vai mainīt neapstiprināšanas lēmumu LU rektora amatā, ja tiek rīkotas Augstskolu likumam, LU Satversmei un Satversmes nolikumam atbilstošas LU rektora vēlēšanas.

Ministre sacīja, ka IZM ir informējusi Muižnieku un viņa advokātu par piedāvāto mierizlīgumu un gaida atbildi. Taujāta, kā juridiski ir iespējams rīkot jaunas vēlēšanas, ja reiz tiesa to ir aizliegusi, Šuplinska norādīja, ka Muižniekam ir piedāvāti vismaz četri varianti situācijas atrisinājumam un atkarībā no tā, kuru viņš izvēlēsies, tiks izstrādāts juridiski korekts ceļš, kādā ir atceļams valdības lēmums.

Ministrija ir gatava nepieciešamības gadījumā virzīt izmaiņas Augstskolu likumā, lai ļautu šajās vēlēšanās piedalīties arī Muižniekam.