Analītiķis: Vēl ir pāragri spriest par Ventspils brīvostai noteikto sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka no pieejamās informācijas var secināt, ka daļēji pārrāvumi brīvostas un ar to saistīto uzņēmumu darbībā ir iespējami, taču situācija vēl ir attīstības stadijā, tāpēc, vismaz šobrīd, ar pārlieku dramatisku scenāriju izvēršanu nevajadzētu steigties.

Vienlaikus viņš pauda, ka potenciāli negatīvā ietekme var izrādīties pietiekami nopietna, īpaši skarot ar brīvostu un to saistīto nozaru darbiniekus. Būtisks jautājums ir, kā attiecīgais jautājums attīstīsies, respektīvi, cik operatīvi valdība, pašvaldība un uzņēmumi turpinās veikt pasākumus, lai norobežotu riskus, un cik paveiktais veiksmīgi tiks komunicēts ASV pusei.

"Joprojām ir jautājums par to, kā Latviju novērtēs "Moneyval". Tādēļ jautājums ir, vai valdībai ir sniegti vēl kādi signāli, uz kuriem ir nepieciešams savlaicīgi reaģēt? Vai ir sagaidāmi turpmāki līdzīgi soļi? Valdībai ir jāspēj novērtēt iespējamos riskus un savlaicīgi rīkoties," sacīja Gašpuitis.

Viņš arī norādīja, ka potenciālā negatīvā ietekme ir jāvērtē ar nosacījumu, ka ilgākā termiņā "tam ir jādod dividendes vienlīdzīgākas un caurskatāmākas politiskās un uzņēmējdarbības vides veidā", jo, neko nedarot, ekonomikas attīstības potenciāls tiek ierobežots, kas mazina Latvijas iedzīvotāju iespējas dzīvot labāk. 

"Slikta reputācija, korupcija nozīmē lielākas atšķirības izaugsmē ar kaimiņvalstīm, mazāk investīciju, dārgāku naudu utt. Tas viss met ēnu arī uz citām nozarēm, uzņēmējiem, kam rodas grūtības atrast jaunus sadarbības partnerus, īpaši valstīs, kas mūs mazāk pazīst. Tuvākajā laikā jārēķinās ar pastiprinātu uzmanību no ārvalstu partneru puses - gan valstiskā, gan privātā līmenī. Tādēļ darbs pie reputācijas atgūšanas un veicamo darbu komunicēšanas būs īpaši svarīgs ne tikai valdības, bet visas valsts pārvaldes darbs," sacīja Gašputis.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA pauda, ka ASV noteikto sankciju mērķis nav ietekmēt Latvijas ekonomiku, taču tas neapšaubāmi var notikt, ja Ventspils ostas darbs netiks nodalīts no organizācijām un personām, pret kurām sankcijas ir noteiktas. 

"Par laimi, valdība un Saeima šos riskus apzinās, un tās jau ir sākušas rīkoties. Jau ir pieņemti svarīgi lēmumi, pirmkārt, par Ventspils un arī Rīgas ostas pārņemšanu valsts pārziņā - ceturtdien [12.decembrī] Saeima dienas laikā divos lasījumos steidzamības kārtā grozīja Likumu par ostām," norādīja Strautiņš.

Viņš uzsvēra, ka ir jārīkojas ātri, jo Ventspils osta neapšaubāmi spēlē nozīmīgu lomu Latvijas un jo īpaši reģiona un pilsētas ekonomikā.

Strautiņš skaidroja, ka tranzīta daļa eksportā ir samazinājusies, taču tas joprojām veido apmēram septīto daļu pakalpojumu eksporta un apmēram 3% kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Savukārt Ventspils apkalpo trešdaļu no kopējā Latvijas ostās pārkrauto kravu apmēra. 

"Tātad runa ir par apmēram 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir nozīmīgi. Savukārt pašā pilsētā ostas un ar to saistīto transporta pakalpojumu daļa ir ļoti liela," norādīja Strautiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka Ventspils šajā gadsimtā ir ļoti daudz darījusi, lai diversificētu ekonomiku, palielinot rūpniecības daļu, taču transporta pakalpojumu uzņēmumi joprojām veido lielāko daļu no pilsētas iedzīvotāju ienākumiem. "Ja netiktu sakārtota Ventspils ostas pārvaldība un līdz ar to saruktu arī kravu plūsma pa dzelzceļu, tad ciestu arī divas lielās Latgales pilsētas, kurās strādā liela daļa dzelzceļa darbinieku," pauda Strautiņš.

Jautāts, kādu signālu šī situācija var sniegt citām valstīm, Strautiņš atbildēja, ka tā atgādinās, ka vēsturiski Latvijas tranzīta sektora pārvalde ir bijusi necaurskatāma, taču valsts pārvaldes reakcijas ātrums šajā situācijā apliecina, ka tā spēj rīkoties ātri un novērst riskus ekonomikai. "Domāju, ka šie notikumi mūsu ekonomikas stabilitātei šobrīd nekaitē, bet tālākā nākotnē to drīzāk nostiprinās," viņš sacīja.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA pauda, ka par ietekmi uz ekonomiku šobrīd vēl ir pāragri runāt. Par to precīzāk varēs spriest nākamā gada sākumā, kad būs skaidrāk redzams, cik ļoti tiks ietekmēta ostas darbība.

Jau ziņots, ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) šogad 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas Ventspils mēram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām - Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.

Pēc 2020.gada 8.janvāra jebkādi finansiāli darījumi ar attiecīgajām četrām sankcionētajām juridiskajām personām nebūs iespējami, jo bankas tos neapkalpos. Savukārt Lembergs varēs paturēt vienu kontu, lai veiktu maksājumus, kas nepieciešami pamatvajadzību apmierināšanai, proti, pabalsti, pensija, nodokļu, valsts nodevu apmaksa, maksājumi par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, komunālajiem pakalpojumiem, atlīdzība par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem u.c.

Turklāt sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem, kurus kontrolē Lembergs vai kuros viņš minēts kā patiesais labuma guvējs.

Valsts iestādes un juristi iesaka darījumos izvairīties no sadarbības ar sankciju sarakstā iekļautām personām un struktūrām. Sadarbojoties ar OFAC sankcionētām personām, pastāv risks tikt pakļautam OFAC sekundārajām sankcijām vai citiem ierobežojumiem, piemēram, var tikt uzlikts liegums veikt transakcijas ASV dolāros, ieceļošanas aizliegums ASV u.tml.