Atslēga - kritiskā domāšana. Somijas cīņa pret viltus ziņām (5)

Taču viena valsts izvirzījusies kā līdere cīņā pret dezinformāciju. Ko mēs varam mācīties no Somijas?

Kritiskā domāšana ikvienam iedzīvotājam

Espo Pieaugušo izglītības centrā uz lekciju sanākuši dažāda gadagājuma cilvēki - jaunieši, pusmūžā, pensijas gados. "Vai tu esi kļuvis par Krievijas troļļu fermas upuri?" vēsta prezentācijas slaida virsraksts. Zem tā uzskaitīti veidi, kādos tiek maldināti sociālo tīklu lietotāji: maldinoši attēli un video, puspatiesības, panikas sēšana un viltus profili.

Pēc tam tiek skaidrots, kā atpazīt botus jeb automatizētus kontus, kas uzdodas par īstiem cilvēkiem. Jāpievērš uzmanība, vai profila attēls nav ņemts no bilžu bankām (augstas kvalitātes, pozētas fotogrāfijas). Tāpat jāskatās, cik reizes dienā tiek publicēti jauni ieraksti un vai tie neizskatās pēc datorprogrammas veiktiem tulkojumiem. Galu galā - vai šis konts kādreiz dalās arī ar personīgu informāciju?

Lekcija beidzas ar populāro deepfake - reālistisku video, kurā bijušais ASV prezidents nāk klajā ar izteikumiem, kurus no viņa neviens negaidītu. Patiesībā video radīts ar aktiera un datortehnoloģiju palīdzību, un tas simbolizē jaunas frontes atvēršanos dezinformācijas karos.

Lekcija ir daļa no iniciatīvas, ko Somijas valdība sāka jau 2014.gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Citviet pasaulē šis temats aktualizējās pēc diviem gadiem saistībā ar Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās 2016.gadā. Somijas programmas mērķis ir apmācīt iedzīvotājus, studentus, žurnālistus un politiķus, kā atpazīt un neuzķerties uz nepatiesu informāciju, kas internetā tiek iepludināta sabiedrības polarizēšanas nolūkā.

Somijas premjerministra biroja galvenais komunikāciju speciālists Jusi Toivanens norāda, ka grūti izmērīt, cik liels skaits dezinformācijas kampaņu pēdējos gados vērsts pret valsti. Taču galvenās tendences iezīmējas gana skaidri:

dezinformācijas kampaņas galvenokārt skar tādus jautājumus kā migrācija, Eiropas Savienība un to, vai Somijai vajadzētu kļūt par pilntiesīgu NATO dalībvalsti.

2015.gadā dezinformācijas kampaņas pieņēmās spēkā, un Somijas prezidents Sauli Nīniste aicināja ikvienu somu cīnīties pret nepatiesībām. Gadu vēlāk Somija pieaicināja amerikāņu ekspertus, kuri amatpersonas apmācīja viltus ziņu atpazīšanā, kāpēc nepatiesības tik ātri izplatās un kā tās apkarot. 

Tika reformēta izglītības sistēma, lielu uzsvaru liekot uz kritisko domāšanu.

Jaunākie pētījumi liecina, ka Somija ir Eiropas līdere medijpratības jomā. Pēc visa spriežot, Somijas stratēģija darbojas, un arvien vairāk valstu to uzlūko kā paaugu. "Tā nav tikai valdības problēma. Mērķis ir visa sabiedrība," norāda Tovainens. "Mēs darām, ko varam, bet visiem ir pienākums aizsargāt Somijas demokrātiju."

"Pirmā aizsardzības līnija ir bērnudārza audzinātājs," viņš piebilst.

Atšķirt patiesību no meliem

Franču-somu vidusskolā Helsinkos šis princips tiek uztverts ar vislielāko nopietnību. Sociālo zinību skolotājas Valentīnas Uito uzdevums 10. klasei - diskusiju ceļā nolemt, kuri jautājumi būs vissvarīgākie pēc nedēļas gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās (tās notika 2019.gada maijā), un pēc tam šos jautājumus analizēt. 

"Brexit", imigrācija, aizsardzība un ekonomika, uzskaita skolēni.

"Tagad paskatīsimies, vai viņi spēj nošķirt patiesību no izdomājumiem," saka Uito. Grupas sadalītie skolēni iegrimst datoros un telefonos, meklējot informāciju par iedalīto tēmu. 

Skola nesen sāka sadarbību ar Somijas faktu pārbaudītāju aģentūru "Faktabaari", kuras ietvaros tika izveidots digitālās pratības "rīku komplekts", ko pamatskolas un vidusskolas skolēni izmanto, mācoties par EP vēlēšanām. Tas tika prezentēts Eiropas Savienības (ES) medijpratības ekspertu grupai, lai arī šo pieeju varētu iepazīties pārējās dalībvalstis.

Skolēniem jāpilda daudzveidīgi uzdevumi: jāpārbauda "YouTube" video un sociālo tīklu ierakstos izteikti apgalvojumi, jānosaka mediju politiskās noslieces dažādos uzmanību paģērošos virsrakstos, jāpēta dezinformācijas emocionālā piesātinātība un pat pašiem jāiemēģina roka viltus ziņas sacerēšanā.

"Mēs gribam, lai skolēni pirms dalīšanās ar kādu ziņu sociālajos tīklos vēlreiz padomā - kas to rakstījis? Kur tā publicēta? Vai šādu informāciju varu atrast kādā citā avotā?" saka skolas direktors Kari Kivinens.

Skolas bibliotēkā 17 gadus vecais Aleksandrs Šemeika un 18 gadus vecā Gabriela Bagula kopīgi skatās "YouTube" video un stāsta par platformām, kurās uzzina par aktualitātēm: "Instagram", "Snapchat", "Reddit", "Twitter". Bet ne "Facebook", jo "tas ir veciem cilvēkiem".

"Frāzi "viltus ziņas" lieto ļoti bieži," saka Šemeika. Ja kāds draugs atsūta aizdomīgu mēmi vai pārlieku dramatisku virsrakstu, viņš apjautājas, kāds ir šīs informācijas avots. 

"Nenāk par sliktu lieku reizi pārbaudīt," piekrīt Bagula.

Tieši šādas sarunas Kivinens cer kultivēt jauniešu vidū no mācībām brīvajā laikā.

Būt somam - tā ir "superspēja"

Kad Somija 2016.gadā pamanīja dezinformācijas apjomu palielināšanos no kontiem, kas saistīti ar austrumu kaimiņu, tā pieaicināja ārvalstu ekspertus.

"Viņi zināja, ka Kremlis jaucas Somijas politikā, bet trūka konteksta, kā to interpretēt. Viņi prātoja - vai tas nozīmē, ka [Krievija] iebruks, vai gaidāms karš?" stāsta Hārvarda Universitātes Franklina Delano Rūzvelta Globālās iesaistes centra direktors Džeds Vilards, kurš piedalījās Somijas amatpersonu apmācīšanā.

Aiz slēgtām durvīm Vilarda apmācības galvenokārt koncentrējas uz vienu lietu: spēcīga nacionālā naratīva veidošanu tā vietā, lai atspēkotu katru nepatiesību atsevišķi.

"Somiem ir ļoti unikāla un īpaša priekšrocība - viņi zina, kas viņi ir.

Un viņu būtība tiešā veidā sakņojas cilvēktiesībās un likuma varā. Daudzās lietās, kuru Krievijā pašlaik nav," uzsver Vilards. "Pastāv spēcīga izpratne par to, ko nozīmē būt somam. Tā ir superspēja."

Somija ir pirmajā pieciniekā globālajos reitingos par preses brīvību, apmierinātību ar dzīvi, caurspīdīgumu, sociālo taisnīgumu un dzimumu līdztiesību. Izcili panākumi tai ir arī izglītības jomā.

Somi daudz lasa - valstī ar 5,5 miljoniem iedzīvotāju grāmatas no bibliotēkas ik gadu tiek izņemtas gandrīz 68 miljonus reižu. Somija var lepoties ar vieniem no Eiropas augstākajiem lasītprasmes rādītājiem PISA reitingā (šogad Somiju apsteidza Igaunija).

Piesārņotais internets

Daži gan uzskata, ka ar medijpratības un kritiskās domāšanas attīstīšanu tik un tā ir par maz. Daļa atbildības jāuzņemas arī sociālo tīklu uzņēmumiem, kuru platformās dezinformācija tiek izplatīta.

""Facebook", "Twitter", "Google", "YouTube"... Tie visi ļauj Krievijas troļļiem darboties. [Platformas] vajadzētu regulēt," pauž Somijas sabiedriskā medija YLE žurnāliste Jesika Aro. Viņa bija viena no pirmajiem "troļļu fermu" atmaskotājiem un samaksāja par to augstu cenu - viņa joprojām cīnās ar uzstājīgu, nerimtīgu vajāšanu internetā.

"Rūpnīcas, kas piesārņo gaisu, mežus un ūdeņus, tiek regulētas. Bet šie uzņēmumi piesārņo cilvēku prātus. Tātad tiem arī ir jāmaksā un jāuzņemas atbildība," uzskata Aro.

"Facebook", "Twitter" un "Google" (kam pieder "YouTube") parakstījuši Eiropas Komisijas (EK) praktiskās vadlīnijas pret dezinformāciju. Uzņēmumi raidorganizācijai CNN apstiprināja, ka esot spēruši dažādus soļus, lai veicinātu caurspīdīgumu Eiropā: pirms EP vēlēšanām publicējuši politisko reklāmu bibliotēku, sadarbojušies ar faktu pārbaudītājiem un dzēsuši viltus kontus.

Nebeidzams mačs

Viens no lielākajiem Somijas panākumiem cīņā pret dezinformāciju ir fakts, ka citas valstis vēlas sekot tās paraugam. Krievijas dezinformācija novērota daudzviet Eiropā: saistībā ar Katalonijas neatkarības referendumu un "Brexit, kā arī pirms vēlēšanām Francijā un Vācijā.

Somijā pirms šā gada vēlēšanām notika reklāmas kampaņa ar saukli "Somijā ir pasaulē labākās vēlēšanas - padomā, kāpēc". Tajā pilsoņi tika aicināti vairāk aizdomāties par viltus ziņām.

Amatpersonas neatrada pierādījumus par iespējamu Krievijas iejaukšanos.

Toivanens optimistiski bilst - tā varētu būt zīme, ka "troļļi" vairs neuzskata Somijas vēlētājus par tādiem, kas uzķersies.

"Pirms pāris gadiem viens no maniem kolēģiem izteica domu, ka Somija uzvarējusi pirmajā raundā pret ļaunprātīgām ārvalstu informācijas aktivitātēm. Kaut arī Somija bijusi diezgan veiksmīga, es nedomāju, ka varam runāt par pirmo, otro vai trešo raundu. Tas ir nebeidzams mačs," viņš saka. "Šāda veida  aktivitātes nākotnē kļūs aizvien grūtāk apkarojamas. Mums jābūt gataviem."