:format(webp)/nginx/o/2019/11/27/12769863t1h0806.jpg)
Šā gada 29. maijā Saeima par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja juristu un politologu Egilu Levitu, kuru sākotnēji augstajam amatam virzīja Nacionālā Apvienība, bet pēcāk Levits ieguva arī valdošās koalīcijas atbalstu. Par Levitu nobalsoja 61 tautas kalps, bet 32 Saeimas deputāti balsoja pret.
Prezidenta inaugurācijas pasākums norisinājās 8. jūlijā. Levits Rīgas pils atslēgas pārņēma no līdzšinējā prezidenta Raimonda Vējoņa, pēcāk devās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet vakaru aizvadīja Nacionālajā bibliotēkā jeb Gaismas pilī, kur pulcējušies bija vairāki simti viesu.
Levits pirmās oficiālās ārvalstu vizītes aizvadīja Lietuvā un Igaunijā, bet septembrī prezidents pārstāvēja Latviju Apvienoto Nāciju organizācijas Ģenerālās asamblejas sesijā, uzstājoties ar runu, kas pārmaiņas pēc nelika Latvijas iedzīvotājiem sarkt un bālēt, dzirdot tautas priekšstāvi runājam svešā mēlē.
10. decembrī, kas zināms arī kā Cilvēktiesību diena, Levits apžēloja Vecrīgas grautiņos notiesāto Ansi Ataolu Bērziņu, noņemot viņa sodāmību. Bērziņš iepriekš divas reizes bija lūdzis apžēlošanu iepriekšējam prezidentam Raimondam Vējonim, taču šie lūgumi tika noraidīti.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)