:format(webp)/nginx/o/2019/11/13/12736223t1h2e1a.jpg)
Tam, kas šī gada laikā noticis ar Rīgas domi, būtu jāvelta nevien raksts, bet pat grāmata. Vai šausmu filma. Korupcijas skandāli, “saķēzītas” kapitālsabiedrības, politiskās šķelšanās un pošanās uz ārkārtas vēlēšanām - tik raibs gads aizvadīts galvaspilsētas rātē.
Šī gada laikā mēra krēslu ieņēmuši trīs cilvēki: Nils Ušakovs, Dainis Turlais un Oļegs Burovs. Pēc tam, kad Ušakovs un Ameriks aizlaidās uz Eiropas Parlamentu, kuģa stūri 30. maijā pārņēma Dainis Turlais. Ilgi gan vadības groži Turlā rokās nenoturējās, jo jau 20. jūnijā Turlais amatu zaudēja, neizturot uzticības balsojumu. Tiesa, vieta ilgi tukša nepalika, jo 20. augustā par Rīgas mēru kļuva Oļegs Burovs.
Tam visam pa vidu notika arī šķelšanās partijā “Saskaņa”, kas no sava vidus izslēdza vairākus dumpinieciski noskaņotus deputātus. Tāds pats liktenis piemeklēja divus JKP deputātus, vēl vairāk pastiprinot politisko nestabilitāti Rīgas rātē.
Nedienas piemeklējušas arī vairākas Rīgas domes kapitālsabiedrības un iestādes, piemēram, “Rīgas Satiksmi”, Rīgas Centrāltirgu, “Rīgas karti”. Šķiet, ka vieglāk ir nosaukt tās kapitālsabiedrības, kas nav iepītas skandālos.
Kā punkts uz i šai plejādei nācis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmums rosināt Rīgas domes atlaišanu, ko nule kā apstiprinājusi arī Krišjāņa Kariņa vadītā valdība. Visas pazīmes liecina, ka nākamgad rīdziniekiem būs jādodas pie vēlēšanu urnām, lai vēlētu jaunu galvaspilsētas pārvaldi.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)