Mācīt domāt pašam! Daugmales pamatskolas pieredze, pārejot uz pilnveidoto mācību saturu un pieeju

Projektu “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) īsteno Valsts izglītības satura centrs. Tā mērķis – sagatavot un ar skolu palīdzību Latvijā īstenot tādu mācību saturu un pieeju, kā rezultātā skolēni gūtu dzīvei mūsdienās nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes. Šādas mācīšanās rezultāts ir kompetence jeb lietpratība. Šī ir pirmā reize Latvijā, kad mācību saturs un pieeja mācībām tiek pārskatīta vienotā sistēmā no pirmsskolas līdz vidusskolai. 

Kā uzsver projekta autori, ja turpmāk vēlamies dzīvot attīstītā sabiedrībā, tad mūsdienu bērniem ir jāiemācās dzīvot pasaulē, kas nepārtraukti mainās. Mūsdienīgai izglītībai jābūt kvalitatīvai, visa mūža garumā pieejamai un uz radošumu orientētai.

Diemžēl secināts, ka pašreiz skolēniem trūkst iemaņu un pieredzes iedziļināties un apstrādāt daudzveidīgus datus, darboties komandā, piedāvāt risinājumus nestandarta situācijām u.c. 

“Pārāk bieži Latvijas skolās novērojama šāda vienveidīga mācību pieeja – skolotājs stāv klases priekšā, stāsta par tematu, bērni dzirdēto pieraksta un kontroldarbā raksta atbildes par dzirdēto. Šāda pieeja nav efektīva,” skaidro Zane Oliņa, pilnveidotā mācību satura ieviešanas vadītāja.

“Ir skaidrs, ka mūsdienu bērniem savas dzīves laikā nodarbošanās būs jāmaina vairākkārt, un tas nozīmē, ka jāmācās būs mūža garumā. Citiem vārdiem, jāmācās saprast, ko darīt, ja nezini, kā rīkoties,” piebilst Oliņa, skaidrojot, kāpēc nepieciešamas pārmaiņas saturā un mācīšanās pieejā.

Viena no 100 pilotskolām, kurā jau daļēji īstenots jaunais mācību saturs un pieeja, ir Daugmales pamatskola, kas atrodas Ķekavas novadā.

Skolā mācās 140 skolēnu un strādā 18 skolotāju. Vaicāta, kā mācību iestāde iesaistījās pilotprojektā, Daugmales pamatskolas direktora vietniece mācību darbā Kristīne Auguceviča stāsta, ka laikā, kad pilotprojekts tika izsludināts, skolas direktors Andris Ceļmalnieks piedāvāja savas skolas skolotājiem iesaistīties. 

No mācībspēkiem tika saņemta pozitīva atbilde, un, kamēr skolēni baudīja vasaras brīvlaiku, skolotājiem ritēja intensīvas mācības. Sākoties mācību gadam, skolotāji iegūtās zināšanas sāka likt lietā, pamazām mācību procesā īstenojot jauno mācību saturu un pieeju. 

Lūgta skaidrot, kas ir pilnveidotais mācību saturs un pieeja, Auguceviča saka: “Tas ir zināšanās, prasmēs un attieksmēs balstīts kopums, kurā galvenie atslēgas vārdi ir domāt, darīt un analizēt.

Pilnveidotajā mācību saturā un pieejā mainās arī skolotāja loma – mācībspēks no lektora kļūst par konsultantu, kas skolēnam nevis sausi liek iekalt konkrēto tematu, bet gan dažādos veidos palīdz iegūt plašāku skatījumu uz iegūtajām zināšanām un to lietošanu gan citos priekšmetos, gan dzīvē ārpus skolas.”

Pilnveidotais mācību saturs un pieeja veicinājusi arī ciešāku sadarbību starp skolotājiem. Tā, piemēram, Daugmales pamatskolas skolotāju istabā mācībspēki raksta piezīmes par to, kādus tematus savā priekšmetā šobrīd apskata. Citi skolotāji, izpētot šīs piezīmes, var šo pašu tematus apskatīt arī savos priekšmetos, bet no cita skatpunkta, tā ļaujot skolēnam iegūt dziļāku un plašāku izpratni par konkrēto tematu. 

Par šo pieeju saņemtas pozitīvas atsauksmes no pašiem skolēniem. Tā, piemēram, bioloģijas stundā, sākoties tematam par fotosintēzi, skolēni atminas nesenu ķīmijas stundu, kurā arī stāstīts par šo tematu. 

Pilnveidotajā saturā (salīdzinājumā ar līdzšinējo mācību saturu) pastiprināta uzmanība tiek pievērsta kritiskās domāšanas attīstīšanai skolēnos. “Kritiskās domāšanas pamatā ir iedziļināšanās.

Jo vairāk tu iedziļinies, jo vairāk sāc skatīties uz lietām vispusīgi. Kritiskā domāšana liek domāt, darīt, kļūdīties, analizēt, atkal darīt un izdarīt secinājumus par paveikto,” saka Auguceviča.

Tam piekrīt Daugmales pamatskolas bioloģijas, ķīmijas un fizikas skolotāja un 6. klases audzinātāja Zane Miķelsone. “Pilnveidotajā mācību saturā un pieejā kritiskā domāšana tiek veicināta ar uzvedinošiem jautājumiem, liekot skolēniem pašiem meklēt atbildes bez priekšā teikšanas,” skaidro Miķelsone, piebilstot, ka kritiskajā domāšanā svarīgākais ne tikai analizēt tekstu, bet iegūtās zināšanas tālāk lietot gan mācību procesā, gan dzīvē ārpus skolas.

Kā spilgtu piemēru nepieciešamībai veicināt kritisko domāšanu Miķelsone min viltus ziņas. Ja skolēns ir apbruņots ar kritisko domāšanu, tad, redzot ziņu, kas šķiet mazticama, skolēns nevis metīsies dalīties ar to, bet patstāvīgi analizēs, cik reāla šī ziņa ir un vai tai var ticēt.

“Ja būsim kritiski domājoši, tad viltus ziņām nebūs pamata būt,” tā Miķelsone. 

Lūgta izskaidrot, kas ir pilnveidotais mācību saturs un pieeja, Miķelsone saka, ka tā ir izglītība, kas balstās uz visos priekšmetos iegūto zināšanu un prasmju lietošanu praksē. “Es vienmēr skolēnus mudinu uz nodarbībām nākt nevis ar “klapēm uz acīm”, bet ar atvērtu skatījumu,” saka Miķelsone. Laba pieeja ir vienas nozares priekšmetu pierakstus veikt vienā kladē, piemēram, bioloģijas, ķīmijas un fizikas tematus aprakstīt vienuviet, lai nepieciešamības gadījumā kādu tematu spētu savilkt kopā no vairākiem avotiem un tādējādi palīdzētu iegūtās zināšanas sasaistīt ar ikdienu. 

“Kad skolēni vaicā, kur man dzīvē noderēs, piemēram, fizikas zināšanas, es mēdzu stāstīt gadījumus no dzīves. Tā, piemēram, riepas nomaiņa mašīnai man prasa ievērojami mazāk pūļu, ja praksē lietoju fizikas zināšanas par spēku un tā īpašībām,” saka skolotāja. 

Vēl viens veids, kā skolā tiek veicināts jaunais mācību saturs un pieeja, ir radošais un individuālais darbs. “Es dodu skolēnam uzdevumu, piemēram, vizuālā veidā pastāstīt par asinsrites uzbūvi, un bērna ziņā paliek izvēle, tieši kādā veidā šo uzdevumu realizēt – kādus materiālus lietot, papīru, plastilīnu, kartonu u.c. un kādu pieeju izvēlēties. 

Diemžēl ne visi skolēni ir motivēti mācīties šādā veidā, jo daļa ir pieradusi, ka skolotājs dod konkrētas norādes, kā uzdevums paveicams. Nereti skolēni pat nepiepūlas izlasīt uzdevuma nosacījumus un automātiski prasa – kas man šeit jādara? Tas nav pareizi. Jaunās pieejas pamatā ir mācīt bērniem, kā mācīties vadīt pašiem sevi,” tā Miķelsone. 

“Mācībām ir jāiet līdzi laikam. Ja pasaule fundamentāli mainās, tad jāmainās arī veidam, kā tiek izglītoti skolēni,” uz jautājumu, kāpēc, viņasprāt, pilnveidotais mācību saturs un pieeja nepieciešama, atbild Miķelsone. “Protams, skolotājam ir vieglāk atnākt uz klasi, nolasīt pierakstus vai parādīt jau gatavu uzskates materiālu, taču skolēni daudzreiz vairāk iegūs un izpratīs, ja paši izgatavos uzskates materiālus, lasīs, pētīs un analizēs,” secina Miķelsone. “Īstenojot pilnveidoto mācību saturu un pieeju, skolēns iegūs plašākas zināšanas, kuras varēs lietot ne vien citos priekšmetos, bet arī dzīvē. Un tas jau ir skolas pamatuzdevums – sagatavot skolēnus reālajai dzīvei,” secina skolotāja.