Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas varētu rīkot 2.maijā (6)

Tiekot apsvērta iespēja attiecīgi mainīt likumprojektā paredzētos termiņus. Tas nozīmē, ka valdošā koalīcija rēķinās - pat ja likuma stāšanās spēkā aizkavēsies, tik un tā jauno Rīgas domi ievēlētu uz ilgāku termiņu, vēstīja "Panorāma".

Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, iepriekš preses konferencē paziņoja ministrs Juris Pūce (AP).

VARAM izstrādāto lēmumprojektu šodien atbalstīja Ministru kabinets un par to vēl būtu jābalso Saeimai.

Vienlaikus ar lielākās daļas koalīcijas atbalstītajiem grozījumiem paredzēts noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. 

Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums piedāvāts, lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā, teikts grozījumu anotācijā.

Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un šāda kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta, norādījuši grozījumu autori.

Grozījumi likumā paredz, ka Rīgas domes iespējamās ārkārtas vēlēšanās ļautu pašvaldības domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Kā ziņots, sākotnēji bija iecerēts, ka Rīgas domes atlaišanas gadījumā galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanas varētu rīkot februāra beigās, bet vēlāk aģentūras LETA rīcībā nonāca informācija, ka vēlēšanas drīzāk varētu rīkot marta pirmajā pusē.