- Hello brother! My cost: Every 24 hours full time $1100. (Sveiks, brāli! Mana maksa: par katrām 24 stundām - 1100 dolāri.)
Apstulbis blenžu telefona ekrānā un tad nolemju, ka šis fikseris - manis uzrunātais potenciālais palīgs un problēmu risinātājs Sīrijā - mani vienkārši grib apčakarēt. Ir 2019. gada 11. novembris, līdz lidojumam uz Irāku vēl deviņas dienas. Vēl ir laiks sameklēt citu palīgu, ar kura palīdzību es Sīrijā varētu īstenot savas ieceres. Bet drīz vien šis Sīrijas fiksera jautājums mani sāk dzīt izmisumā. Pēc sarakstēm ar vēl dažiem kandidātiem top skaidrs, ka vidējā fiksera cena Sīrijā ir ap 700 dolāriem dienā. Skaidrs, ka situācija manā iecerētajā galamērķī ir neprognozējama un bīstama - Kamišlī, kur plānoju pavadīt kādu laiku, pirms dažām dienām vienlaicīgi nogranda trīs pašnāvnieku sprādzieni, turpat netālu notiek turku ofensīva un pastāv vienkārši aplaupīšanas riski. Bet par iecerētu piecu dienu darbu maksāt 3000 eiro nav manā budžetā. Palēnām piezogas nepatīkami urdoša apziņa, ka mans Irākas un Sīrijas projekts būs lieliem izaicinājumiem pilns, no kuriem lielākie būs fiksera jautājums un Irākas/Sīrijas robežas šķērsošanas atļaujas saņemšana.
Dažas dienas pirms izlidošanas atmetu domu par drona līdzi ņemšanu. Oficiālā internetā atrodamā informācija liecina, ka drona ievešana Irākā nav atļauta un tas var tikt konfiscēts. Savukārt drona ražotāja DJI mājas lapā ir norādīts, ka praktiski visa Irākas teritorija ir noklāta ar lidojumu liegumu, kas nemaz neļaus dronam pacelties. Teorētiski varētu mēģināt sadabūt Kurdistānas valdības atļauju drona lidojumiem un to sūtīt DJI, lai saņemtu kodu lidojuma lieguma atbloķēšanai, bet man ir sajūta, ka samilzušu problēmu jau tā ir pārāk daudz.