Turklāt deepfake rada tā saukto meļa dividendi - ja kāda publiska persona tiks nofilmēta situācijā, no kuras labāk gribētu izvairīties, tā varēs uzstāt, ka video ir safabricēts, norāda ASV tieslietu profesore Daniela Sitrona.
Kam vēl deepfake sagādās galvassāpes
Tehnoloģija radīs problēmas ne vien politiskajā arēnā, bet arī juridisko profesiju pārstāvjiem. 2017.gadā Starptautiskās krimināltiesas galvenais prokurors Hāgā radīja precedentu: pirmo aresta orderi, kas balstījās uz sociālajos tīklos ievietotiem video. Izmeklētāji bija atraduši vairākus video, kuros vīrietis T-kreklā ar elitāras Lībijas militārās vienības emblēmu izpildīja vairākas nežēlīgas slepkavības kara plosītajā Bengāzī un tās tuvumā. Viņš tika identificēts kā īpašo spēku komandieris Mahmuds Mustafa Busaifs al-Verfalli.
Aresta orderis saistībā ar 33 slepkavībām tolaik tika raksturots kā zīme, ka Starptautiskā krimināltiesa beidzot sākusi dzīvot līdzi laikam. Taču divus gadus vēlāk situācija atkal mainījusies. Tādās platformās kā "Facebook", "Twitter" un "YouTube" atrodamos video tagad nākas uzlūkot ar pieaugošām aizdomām.
"Politico" aptaujātie tieslietu eksperti sacīja, ka nezinot nevienu gadījumu, kad deepfake video kādā lietā būtu iesniegts kā pierādījums. Taču ļoti iespējams, ka jau drīz tiesnešiem nāksies prātot, vai viņi var ticēt, piemēram, bērna aizbildnības lietā iesniegtam video, kurā māte redzama bērna klātbūtnē pārmērīgi lietojam alkoholu.
"Ja mēs atrodam video, kurā parādīts kāds incidents, mēs meklēsim papildu informāciju par attiecīgo incidentu," skaidro pilsoniskās žurnālistikas projekta "Bellingcat" dibinātājs Eliots Higinss, kurš apmācījis Starptautiskās krimināltiesas izmeklētājus, kā strādāt ar publiski pieejamajiem avotiem.