Oktobris - VID apciemo tautiešus Anglijā, mediķi cīnās par finansējumu un panika saistībā ar automašīnām

Daugavas Vanagu fonda Londonas namā tika skaidrots, ka pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības jeb "Brexit" tautiešiem Lielbritānijā būs jauni pienākumi Latvijā maksāt nodokļus un muitas nodevu. 

Šī bija pirmā reize, kad VID pārstāvji no Latvijas ieradās Lielbritānijā. To darīt pamudinājis pieļāvums, ka pēc "Brexit", it īpaši bez vienošanās, pamatīgu apjukumu un strīdus radīs nekomerciālo pasta sūtījumu un interneta pirkumu aplikšana ar muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli.

Ja "Brexit" būtu noticis 31.oktobrī, tad jaunās nodevas nāktos maksāt jau 1.novembrī.

2020. gada budžeta pieņemšanas procesā ir izskanējuši daudz viedokļu par to, ko dos jaunais budžets. Viena no nozarēm, kuras pārstāvji ir izrādījuši vislielāko neapmierinātību, ir veselības aprūpe.

Mediķu arodbiedrības bija paziņojušas arī par došanos protestos, kuros vēlāk arī piedalījās, tādējādi paužot savu neapmierinātību par iepriekš izteikto solījumu nepildīšanu. Sarunā ar portālu TVNET veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sacīja: "[2020 gada budžeta pieņemšanas laikā] nācās saskarties ar, iespējams, manā politiķes pieredzē, teikšu, ciniskāko solījumu nepildīšanu. Lielākā problēma bija tā, ka šis pats – jaunās Saeimas sasaukums decembrī sasolīja to, kas bija zināms, ka to izpildīt nevarēs. Konkrēti – tika solīta noteikta summa algām. Tā bija lielākā grūtība – zinot, ka ir kaut kas apsolīts, bet to izpildīt nevarēs."

Paši mediķi solīja turpināt protesta akcijas, kā arī sāka rosināt jautājumu par Saeimas atlaišanu, "jo šī Saeima būs nobalsojusi pretēji tam, ko tā pati solīja, proti, ievērot likumus un domāt par Latvijas tautas nākotni". 

Oktobra beigās sākās panikas vilnis sociālajos medijos saistībā ar plānu nākamajos gados samazināt auto radītos CO2 izmešus. Divu dienu laikā lielākā daļa Latvijas interneta mediju prognozēja teju katastrofālu ainu – automašīnu atļauties varēšot tikai bagātnieki, tā kļūšot par privilēģiju turīgajiem un nepanesamu slogu pārējiem. Pie rakstiem krājās simtiem komentāru, un vēl niknāka vārīšanās turpinājās sociālajos tīklos.

Atbildīgās ministrijas acīmredzami nebija iedomājušās, ka neskaidroti plāni varētu raisīt dezinformācijas izplatīšanos un tam sekojošu sašutumu sabiedrībā. Ekonomikas ministrija nāca klajā ar paziņojumu gandrīz divas dienas pēc panikas sākuma. Turklāt virsrakstā ministrija nevis skaidroja ieceri celt nodokļus, bet gan to noliedza.