Janvāris – nebeidzamas rindas, darbaspēka trūkums un ātro kredītu [iespējamais] noriets (1)

 Tas ir tādēļ, ka Eiropas Komisijas regula par drošu digitālo autentifikāciju paredzēja – no septembra vairākās Latvijas bankās papildus kodu kartēm obligāti būs jāizmanto kāds no papildu autentifikācijas rīkiem – mobilā lietotne vai kodu kalkulators. Dažas bankas no kodu kartēm atteicās pilnībā.

Šajā laikā, piemēram, "Swedbank" Jūrmalas filiālē Dubultos netika izsniegti numuriņi, un visus atnākušos pierakstīja bankas darbiniece. Vēlāk atnākušie tika saukti pēc uzvārdiem. Dažiem rindā stāvošajiem nācās gaidīt pat pusotru stundu. Cilvēku domas gan par esošo rindu sistēmu, gan par gaidīšanas laiku atšķīrās, taču kopumā iedzīvotāju noskaņojums bija jūtami negatīvs. 

Gada gaitā uz drošākiem autentifikācijas līdzekļiem vairākumam cilvēku izdevās pāriet, un lielākās bankas varēja atteikties no kodu kartēm. 

Šā gada sākumā kļuva zināms, ka darbaspēka pieejamība 2018. gada laikā ir kļuvusi par vēl nozīmīgāku problēmu nekā gadu iepriekš. Par to liecināja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums “Ārvalstu investīciju vides indekss 2018”. Investori bija skeptiski noskaņoti par Latvijas investīciju vidi un kvalitāti, tomēr atzina - ir redzams zināms progress.

Investori norādīja, ka darbaspēka pieejamība ir būtisks faktors, par kuru tiek lemts, pirms investē Latvijā. Vairāki uzņēmēji uzskata, ka nevarēs investēt Latvijā, ja būs vērojams darbaspēka trūkums, kas savukārt būtiski ietekmēs darbaspēka efektivitāti.

2018. gada oktobrī tika pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. Šādi jaunumi bija sliktas ziņas nebanku jeb “ātro kredītu” aizdevējiem. Janvārī tika prognozēts, ka tiem, iespējams, nāksies izbeigt savu darbību.

Tomēr gada otrajā pusē kļuvis skaidrs, ka šādas pagājušajā ziemā izteiktās prognozes bijušas pārāk skaļas un emocionālas. Patiesībā nebanku kredītdevējiem izdodas ar dažādiem paņēmieniem turpināt savu biznesu, faktiski apejot izmaiņas PTAL, piemēram, "ātro kredītu" vietā piedāvājot kredītlīnijas, kas pēc procentu likmēm ir īpaši nedraudzīgas pret patērētājiem.