Februāris - "Swedbank" skandāls, iedzīvotāju iespējamie parādi valstij un jaunas krīzes draudi

Zviedrijas sabiedriskā TV izpētīja, ka caur "Swedbank" Baltijas filiālēm izplūduši aizdomīgi pārskaitījumi vairāku miljardu ASV dolāru vērtībā. Starp tiem bijuši pārskaitījumi no firmām, kas figurē gan tā dēvētajā Magņitska lietā, gan “Azerbaidžānas laundromātā”, kurā atmazgāja tās elites nelikumīgi iegūtās bagātības. 

Vēlāk gan “Swedbank” atzina, ka tai agrāk bijušas īslaicīgas problēmas saistībā ar naudas atmazgāšanas apkarošanu. Banka savas kļūdas atzinusi vairāku valstu veiktajā izmeklēšanā.

Tāpat “Swedbank” naudas atmazgāšanas skandāla dēļ no amatiem atkāpās gan tās vadītāja Birgite Bonesena, gan valdes priekšsēdētājs Larss Idermarks. Pašlaik izmeklēšana turpinās, atklājoties jauniem faktiem par dažādu cilvēku iesaisti šajās operācijās. 

2019. gads bija pirmais kopš nodokļu reformas stāšanās spēkā, tādēļ ienākumu deklarācijas iesniegšana iedzīvotājiem bija ļoti svarīga. Ņemot vērā progresīvo nodokļu sistēmu, pastāvēja iespēja, ka ļoti daudziem iedzīvotājiem būs izveidojusies nodokļu piemaksa jeb parāds.

VID pārstāvji skaidroja, ka ir trīs galvenās iedzīvotāju grupas, kas pakļautas riskam saņemt nodokļu parādus - tie, kuri 2017. gadā nav strādājuši vai arī viņiem nav bijuši ienākumi – piemēram, māmiņas, kas atgriezušās darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, kā arī cilvēki, kas nesen sākuši darba gaitas. Tāpat riskam bija pakļauti cilvēki, kuriem ir vairāki ienākumu avoti, proti – papildus darba algai tiek saņemta autoratlīdzība un pensija.

Vēlāk kļuva skaidrs, ka nodokļu parāds valstij bija izveidojies mazāk nekā desmitajai daļai iedzīvotāju. Parāds bija izveidojies nepareizu nodokļu likmju un neprecīza nepaliekamā minimuma dēļ. 

Tikmēr "The Economist" žurnālists Raiens Avents brīdināja, ka ekonomiskās izaugsmes tempu palēnināšanās, recesijas draudi ASV un draudošais tirdzniecības karš ir galvenie riska faktori, kas nākotnē var būtiski ietekmēt situāciju globālā mērogā.

Avents uzsvēra, ka bažas par iespējamo krīzi atkal ir atgriezušās dienaskārtībā, jo iedzīvotājiem visā pasaulē svaigā atmiņā ir palikusi ekonomiskā krīze pirms desmit gadiem. Līdzīgi kā 2008. un 2009. gadā, arī februārī bija vērojamas dažādas satraucošas pazīmes. Žurnālists sacīja, ka jaunas krīzes risks ir iespējams jau tuvāko divu gadu laikā. Tomēr gada laikā par šo tēmu bijušas dažādas spekulācijas, kam uguni "piešķīluši" tādi faktori kā ASV - Ķīnas tirdzniecības karš un neskaidrība par Brexit.