Marts - nodokļu parādnieks uzvar VID iepirkumu konkursā, viltus bagātnieki un trešā daļa dzīves parādu jūgā

Izskanot šai informācijai, Latvijas Reklāmas asociācija vērsa sabiedrības uzmanību uz šo faktu, paužot bažas, ka šāda VID rīcība grauj ne tikai dienesta reputāciju, bet dod negatīvu signālu uzņēmēju sabiedrībai. 

Virspusēji skatoties, “Alpha Baltic Media” ir reklāmas aģentūra, kas ir nomaksājusi nodokļus un nav parādā valstij. Tomēr – kādēļ radās skandāls saistībā ar šo uzņēmumu?

Pēc portālā “Firmas.lv” un VID publicētās informācijas bija secināms, ka ar uzņēmuma īpašnieku Lauri Špilleru saistītie uzņēmumi valstij bija parādā gandrīz 618 tūkstošus eiro.

Kā izrādās, šie uzņēmumi ir parādā ne tikai valstij, bet arī citiem nozares uzņēmumiem. Tieši tādēļ pirms nepilniem diviem gadiem – 2017. gada rudenī tika lemts par “Alpha Baltic” un “Creative Media Services” (CMS) izslēgšanu no Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) biedru rindām.

Izvērtējot šo gadījumu, dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme lēma šo iepirkuma procesu pārtraukt un iepirkumu neveikt, un ar nodokļu reformu saistīto komunikāciju VID plānoja īstenot pats saviem spēkiem.

Tikmēr VID sāka vajāt tehniskas problēmas. Dienesta sistēmas nebija gatavas pārāk lielajam ienākumu deklarāciju iesniegšanas pieprasījumam. Tā, piemēram, sistēmas kļūdu dēļ par viltus bagātniekiem padarīti cilvēki, kuru patiesie ienākumi ir daudz zemāki. 

“Nodokļu reformas dēļ dators pamainīja algoritmus, kā rezultātā daudzi uz papīra kļuva bagātāki. Tas noticis pēc vienas pazīmes, kas varētu būt žurnālista autoratlīdzība,” stāstīja VID vadītāja Ieva Jaunzeme. Viņa norādīja, ka līdzīgu un citu problēmu VID sistēmā nav. Jaunzeme gan atzina, ka problēmas būtu mazāk, ja VID būtu bijis vairāk laika, lai sagatavotos vērienīgajām nodokļu sistēmas izmaiņām.

“Katru reizi, veicot kādas izmaiņas, ir jābūt pietiekami daudz laikam, lai to ieviestu. Šajā gadījumā mums arī darbinieki ir teikuši, ka ir bijis daudz darba, un mēs burtiski tikai februāra beigās pabeidzām darbu pie sistēmas,” skaidroja Jaunzeme.

Viņa sacīja, ka gadījumā, ja dienestam būtu bijis vismaz gads laika sagatavoties, problēmu būtu mazāk, tomēr šādas iespējas nav bijušas.

Par iespēju “ātri un viegli” aizņemties, šķiet, ir dzirdējis ikviens. Tomēr par sekām – kas notiek pēc tam, kad cilvēks nespēj atdot parādu, neskaitāmās kredītu reklāmas klusē. Martā Latvijā ātro kredītu sekām tika pievērsta arvien plašāka uzmanība. Kamēr politiskajās aprindās par realitāti bija kļuvusi iespēja, ka iepriekš noteiktie ierobežojumi tiks mīkstināti, portāls TVNET uz sarunu aicināja Raiti (vārds mainīts), kurš pastāstīja par savu pieredzi saistībā ar ātrajiem kredītiem.

Raitis ir 27 gadus vecs vīrietis, kuram aiz muguras ir nodzīvoti vairāki grūti gadi, kas pavadīti parādu jūgā. Viņš atklāja savu pieredzi, kā ir faktiski trešo daļu savas dzīves nodzīvot ātro kredītu jūgā.