"Vingruma" Roberts: Ir nomests kāds bundulīts ar tauciņiem un pieaudzēts kāds muskulītis!

 Pamatā sanāk trīs treniņi nedēļā, viens mums kopīgais pie trenerītes Ineses un divi spēka treniņi trenažieru zālē, kur tam klāt lieku arī kardio. Protams, Inese, parasti otrdienās 7:30, sagādā mums ko tiešām interesantu, izkustinām tādas maliņas, par kurām vispār var arī neuzzināt, cilājot tikai dzelžus. Kopsummā visas 3 treniņa reizes cenšos izspiest no sevis maksimumu, kas noteikti man pašam patīk un ir manā gaumē, bet, skatoties pēc rezultātiem, iespējams, tomēr mans ķermenis nespēj kārtīgi atkopties un rezultāti ir lēnāki, nekā vēlējos, tomēr tie ir labi. Laikam nav vairs 20! Tauku masa samazinās, muskuļi palielinās, kopējais svars +/- ir apstājies, bet tas ir tieši tas, ko arī vēlējos, nebija mērķis tagad baisi kristies svarā. Bet tieši uz maratona beigām sāku just ļoti lielu progresu tieši savā spēka ziņā, tā saucamos dzelžus varu uzspiest jau krietni vairāk nekā sākumā, dažos vingrinājumos pat pieaugums 70%, par ko man ir liels prieks. Par plecu vispār esmu aizmirsis un bez kādām vairs raizēm taisu jebkuru vingrinājumu. Mugura, kas par sevi bieži lika manīt, arī kādu laiku ir pieklususi, un tur noteikti paldies varu teikt Inesei un viņas vadītajiem treniņiem, kur tieši liekas uzsvars dažādu problēmzonu stiprināšanai. Kopā visu liekot, esmu superapmierināts ar šo triju mēnešu procesu un rezultātiem.

Viss! 10 nedēļas paskrējušas nemanot. No vienas puses prieks, no otras ne, varētu turpināt, noteikti tas tiks arī darīts, tikai jau ar to tik ļoti nereklamēšos apkārt. Kas tad ir izdarīts un panākts pa šo laiku?

· Tikai šobrīd saprasts, ka šis maratona laiks ir domāts tikai lai iesiltu, iekustētos, jo rezultāti tikai tagad sāk parādīties. Ja ilgu laiku nav nekas nopietns darīts, tad neko citu nevar gaidīt. Šeit, protams, man bija jānolaižas uz zemes, bet nekas.

· Traumas ir sadziedētas, bet nedrīkst aizmirst par tām. Jānodarbina ir viss ķermenis.

· Ir nomests kāds bundulīts ar tauciņiem un pieaudzēts kāds muskulītis. Spēka pieaugums ir ievērojami audzis, bet ar to nedrīkst apstāties.

· Iedzīta sevī treniņa rutīna. Ne reizi nav bijis tā, ka teiktu, ka šodien negribu. Patīk to darīt. Ja sakrīt tā, ka vairākas dienas ir pauze, tad jau nemiers sāk rasties, sajūta, ka kaut kas nav izdarīts.

· Noteikti treniņiem var atrast laiku, pat ja liekas, ka nereāli. Protams, bija nedēļas, kad treniņus taisīju 3 dienas pēc kārtas, lai tikai izpildītu normu, bet plānojot var no sevis izspiest nedēļā vismaz 2 treniņus, kas arī būtu pats minimums.

· Protams, ir arī iegūti jauni draugi un paziņas. Cerams, uz biežu tikšanos treniņzālē!

Tagad uzdevums galīgi neizlaisties pa svētkiem un turpināt iesākto, domāju vismaz reizi nedēļā turpināt apmeklēt Vingruma klubu un konkurēti Ineses nodarbības – iesaku! Un vēl divas reizes nedēļā apmeklēt cīņas nodarbības, jāpamēģina kas pavisam jauns, ko jau sen ir gribējies, bet šoreiz būšu jau uzmanīgāks ar mērķu uzstādīšanu, pa maziem solīšiem uz priekšu.

Milzīgs Paldies Vingruma klubam un tā personālam, jūs esat labākie! Tiešām šis sporta klubs ir ar savu oriģinalitāti, un to iesaku ikvienam sportotgribētājam!