Reirs atzinīgi novērtē šogad paveikto ēnu ekonomikas apkarošanā (1)

Paziņojumā medijiem finanšu ministrs norāda, ka 2019.gadā Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa par 2018.gadu bija 10,2%, kas ir mazāk nekā iepriekšējos gados. 2017.gadā PVN plaisa bija 12,1%, bet 2016.gadā - 12,3%.

"PVN nodokļu plaisas samazināšanos ir sekmējuši vairāki faktori, tostarp labvēlīgā ekonomiskā situācija valstī. Liela loma ir arī normatīvo aktu un administratīvo procedūru izmaiņām, kas ieviestas ēnu ekonomikas apkarošanas plāna ietvaros. PVN plaisas samazināšanos ir sekmējusi reversās maksāšanas kārtības ieviešana vairākos problemātiskajos segmentos - būvniecības pakalpojumiem un sadzīves iekārtām, dārgmetālu apritei, malkai un briketēm, mobilajiem telefoniem, klēpjdatoriem, planšetdatoriem," skaidro Reirs.

Tāpat ministrs atzina, ka PVN plaisas mazināšanos sekmēja arī samazinātais ar PVN apliekamo darījumu slieksnis, kā arī PVN 5% likme Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem. 

"Sagaidāms, ka arī 2019. un 2020.gadā PVN plaisa turpinās samazināties, tomēr tās samazināšanās temps visticamāk kļūs lēnāks. Tas saistīts gan ar prognozētajām makroekonomiskās attīstības tendencēm, gan arī faktu, ka tuvākā gada laikā nav paredzamas kādas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā kopumā," prognozē Reirs.

Viņš sola, ka 2020.gadā tiks turpinātas jau iesāktās iniciatīvas ēnu ekonomikas mazināšanai, kā arī rosināti jauni risinājumi, panākot straujāku progresu ēnu ekonomikas ierobežošanai. 

"Piemēram, 2019. gadā ir pieņemts regulējums, lai arvien vairāk mazinātu ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, ar 2020.gadu mazinot izmaksu slieksni attiecībā uz būvlaukumiem, kuros ieviešama elektroniskās darba laika uzskaites sistēma. Savukārt, lai nodrošinātu, ka būvlaukumā tiek lietota normatīvajiem aktiem atbilstoša elektroniskās darba laika uzskaites sistēma, ar 2020.gada otru pusi būs jānodrošina, ka elektroniskās darba laika uzskaites sistēmai reizi divos gados jāveic ārējā drošības pārbaude," klāsta Reirs.

Ministra vērtējumā, 2019.gada norises Latvijā un pasaulē iezīmē augstus izaugsmes riskus Latvijas ekonomikai arī nākamajā gadā, tajā skaitā gan eirozonas lēnās izaugsmes dēļ, gan saistībā ar augsto nenoteiktību pasaulē un pieaugušajiem Latvijas iekšējiem riskiem finanšu un transporta nozarēs. 

Tajā pašā laikā Reirs norāda uz priekšnosacījumiem Latvijas ekonomikas attīstībai, kas varētu būt pat labāki nekā 2019.gadā, proti, pasaules ekonomikas izaugsmes tempi atkal kļūst straujāki, apsteidzošie indikatori rāda, ka arī Eiropas ekonomikā zemākais punkts, iespējams, varētu būt jau sasniegts. Savukārt pašas Latvijas izaugsmi vairs nebremzēs tik plašs vienreizēju faktoru kopums kā tas bija 2019.gadā.

"2019.gada pirmajā pusē laika apstākļu ietekmē krasu kritumu piedzīvoja enerģētikas nozare, no gada vidus kritās cenas un pieprasījums kokrūpniecības nozarē, samazinājās arī finanšu pakalpojumu eksports, bet mazumtirdzniecību skāra pierobežas tirdzniecības samazinājums Igaunijas nodokļu izmaiņu ietekmē. Sagaidāms, ka ekonomikas izaugsmi Latvijā turpinās veicināt spēcīgais iekšzemes pieprasījums un 2020.gadā tā saglabāsies tuvu potenciālajam izaugsmes tempam," piebilst finanšu ministrs.