Mazas salu grupas iedzīvotāji nobalsoja par neatkarību: kas notiks tālāk? (9)

Neatkarības referendums Bugenvilā notika novembra beigās un decembra sākumā.

Saskaņā ar vietējās vēlēšanu komisijas teikto, par Bugenvilas neatkarību nobalsoja 98% vēlētāju.

Vēlēšanās piedalījās 181 067 balsstiesīgie Bugenvilas iedzīvotāji.

Referendumā Bugenvilas iedzīvotājiem bija jāizvēlas starp lielāku autonomiju Papua-Jaungvinejas sastāvā vai pilnīgu neatkarību.

Par pilnīgu neatkarību nobalsoja 176 928 vēlētāji, 3043 balsoja par lielāku autonomiju Papua-Jaungvinejas sarakstā.

Savukārt vēl 1096 vēlēšanu zīmes tika atzītas par nederīgām.

Balsstiesības bija 206 731 no kopumā aptuveni 300 000 Bugenvilas iedzīvotāju.

Referenduma rezultātus jau ir apstiprinājusi Papua-Jaungvinejas valdība.

Papua-Jaungvinejas valdībai šis referendums nav tiesiski saistošs, tomēr pārliecinošais rezultāts uz Papua-Jaungvineju rada nopietnu spiedienu apmierināt Bugenvilas iedzīvotāju alkas pēc neatkarības.

Kāpēc notika šāds referendums?

1988.gadā Bugenvilā izcēlās separātisma karš, kas ilga deviņus gadus, ko galvenokārt veicināja Bugenvilas iedzīvotāju neapmierinātība ar ekonomisko situāciju.

Asinsizliešana beidzās 1997.gadā ar Bugenvilas miera vienošanās noslēgšanu. Savukārt 2005.gadā tika izveidota Bugenvilas autonomā valdība, bet Bugenvilai tika apsolītas tiesības nākotnē sarīkot neatkarības referendumu.

Bugenvila ir lielākā no Ziemeļu Zālamana salām. Bugenvilā ietilpst arī Buka sala, kā arī vairākas mazākas salas.

Bugenvila ir nosaukta 18. gadsimta franču jūras braucēja Luija Antuāna de Bugenvila vārdā. 1768.gadā viņš kļuva par pirmo eiropieti, kas šeit ieradies.

19. gadsimta beigās Bugenvila tika iekļauta Vācijas Jaungvinejas sastāvā. Pirmā pasaules kara laikā kontroli pār Bugenvilu ieguva Austrālija, kas to saglabāja līdz pat 1975.gadam, atskaitot vien Japānas īstenotu okupāciju Otrā pasaules kara laikā.

Kad Papua-Jaungvineja 1975.gadā ieguva neatkarību, Bugenvila kļuva par tās provinci.

Papua-Jaungvineja valsts veidošanas laikā izveidošanas Bugenvila mēģināja pasludināt neatkarību, tomēr šie centieni tika ignorēti un palika bez rezultāta.

Kas notiks tālāk?

Neatkarības referendums Papua-Jaungvinejai nebija tiesiski saistošs – tas nozīmē, ka Bugenvila automātiski neiegūs neatkarību.

Tomēr Papua-Jaungvinejas valdībai būs jānolemj, vai un kad sāksies Bugenvilas ceļš uz pilnīgu neatkarību.

Lai arī Papua-Jaungvinejas valdība jau no paša sākuma iestājusies pret Bugenvilas neatkarību, tomēr 98% Bugenvilas vēlētāju gribu tai būs grūti pilnībā ignorēt, it īpaši ņemot vērā to, ka atbalsts neatkarībai izrādījās pat lielāks par pirms referenduma prognozētajiem 75-80%.

Papua-Jaungvinejas ministrs Bugenvilas jautājumos Puka Temu neatkarības referenduma rezultātu nodēvējis par iespaidīgu, tomēr viņš arī aicinājis Bugenvilas iedzīvotājus dot laiku Papua-Jaungvinejai aprast ar Bugenvilas iedzīvotāju lēmumu.

Vai Bugenvila ir gatava neatkarībai?

Neatkarīgā Bugenvila būtu viena no mazākajām valstīm pasaulē gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā.

Tās teritorija nepārsniegtu 10 000 kvadrātkilometru – Bugenvilas valsts būtu nedaudz lielāka par Kipru un nedaudz mazāka par Libānu.

Bugenvila ir bagāta ar dabas resursiem, it īpaši varu, kas tur tiek iegūts kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem.

Tomēr, kā liecina Austrālijas domnīcas “Lowy Institute” aplēses, Bugenvilas pilnīga pašpietiekmība būs iespējama vien pēc vairākiem gadiem.

Bugenvila pati spētu iegūt vien 56% no ieņēmumiem, kas būtu nepieciešami valsts funkcionēšanas nodrošināšanai.

Bažas par Ķīnas ietekmi

Vairāki eksperti gan pauž bažas, ka pēc Bugenvilas neatkarības referenduma gaidāmi arvien izteiktāki Ķīnas centieni palielināt savu ietekmi.

Ķīnas aktivitātes attiecību veidošanā un stiprināšanā pakāpeniski palielinās jau pēdējos dažus gadus, komentārā izdevumā “The Conversation” norāda Jaunzēlandes pētniece Anna Poulza.

Ķīnu interesē Bugenvilas dabas resursu ieguve. Tomēr tai ļoti svarīga esot arī attiecību stiprināšana ar valstīm Okeānijā un Klusā okeāna reģionā, tādējādi vēl vairāk vājinot Taivānas pozīcijas. Taivānai reģionā tradicionāli ir bijis daudz sabiedroto, tomēr Ķīnas aktivitāšu rezultātā to skaits samazinās.