Marsa “kurmis” rok atkal

2018. gada novembrī NASA zonde nosēdās uz Marsa, lai pētītu Marsa interjeru. Divi galvenie instrumenti, kas vajadzīgi šim uzdevumam, bija ārkārtīgi jutīgs seismometrs, lai varētu pētīt kustības Marsa iekšienē, un karstuma zonde, ko nodēvēja par “kurmi”, jo tā spēj ierakties Marsa virsmā.

Tomēr drīz pēc tam, kad aparāta apkalpe lika “kurmim” rakt, kaut kas nogāja greizi un tas pārstāja darboties, liekot zinātniekiem un inženieriem pamatīgi palauzīt galvu, lai to iedarbinātu atkal.

Pētnieki izveidojušos situāciju nofotografēja no visiem iespējamajiem leņķiem, lai noskaidrotu, vai apkārt nav kādi apslēpti akmeņi, izpētīja Marsa smilts raksturu un laboratorijā izspēlēja tādu pašu situāciju ar robota repliku.

Digging a little deeper -
The mole has moved further down. With help from @NASAJPL and @DLR_en, my latest efforts to help the heat probe seem to be working. More digging to come. pic.twitter.com/JumZaqAecY

— NASA InSight (@NASAInSight) December 16, 2019

Pēc tam kādā brīdī oktobrī “kurmis” pēkšņi izlīda no Marsa, it kā tam būtu apnikusi visa situācija, tāpēc zinātnieki tagad varēja ar robota “roku” maigi pabakstīt “kurmi”.

21. novembrī NASA paziņoja, ka ir izdevies atkal atdzīvināt “kurmi”, ļaujot tam sevi ierakt 32 milimetru dziļumā Marsa virsmā. Savukārt 16. decembrī pētnieki paziņoja, ka “kurmis” turpina rakt kā pienākas.

Pētnieki neatklāja to, cik dziļi “kurmis” ir ieracies zemē, tomēr publicētajā GIF attēlā redzams, ka tas varētu būt 400 milimetru garš un ieracies kādu 65 milimetru dziļumā.

Marsa seismiskā mistērija

Tikmēr pētnieku komanda darbojās arī pie “InSight” seismometra. 16. decembrī pētnieki paziņoja, ka 22. maijā un 25. jūlijā ir novērotas nozīmīgas “marsatrīces”, ļaujot zinātniekiem reģistrēt pirmo seismiski aktīvo zonu uz Marsa.

Lai nu kā, zinātnieki joprojām aktīvi darbojas ar zondes instrumentiem un gatavo pētījumu, kur atklājumi būs aprakstīti detalizētāk. Kā atzina pētnieki, Marss ir pilns ar mistērijām.