Gada smagākās aviokatastrofas

9.marts: Kolumbijas vidienē nogāzās lidsabiedrības “Laser Aero” lidmašīna "Douglas DC-3", kurā bija 11 pasažieri un trīs apkalpes locekļi – viņi visi gāja bojā.

Lidmašīna bija ceļā no Sanhosē del Gvavjares uz Viljavisensio, kad nogāzās netālu no galamērķa.

Katastrofas iemesls bija lidmašīnas tehniskas problēmas.

10.marts: Etiopijas lidsabiedrības “Ethiopian Airlines” lidmašīna “Boeing 737 MAX 8” nogāzās vien sešas minūtes pēc pacelšanās no lidostas Etiopijas galvaspilsētā Adisabebā. Tā avarēja aptuveni 60 kilometrus uz dienvidaustrumiem no galvaspilsētas.

Katastrofu piedzīvojusī lidmašīna "737 MAX 8", tāpat kā citas "737 MAX" sērijas lidmašīnas, bija aprīkota ar automātisko lidošanas programmatūru Manevrēšanas raksturlielumu palielināšanas sistēma (MCAS).

Viens no šīs sistēmas sensoriem darbojās nepareizi, sūtot lidmašīnas apkalpei nepareizus datus, un sensora darbības traucējumi izraisīja vairāku notikumu ķēdes reakciju, kas galu galā izraisīja lidmašīnas nogāšanos.

MCAS sistēma automātiski nospiež lidmašīnas priekšgalu uz leju, kad no sensoriem tiek saņemta informācija, ka lidmašīna lido pārāk lēni vai tās priekšgals ir pārāk augstu, vai arī pastāv risks lidmašīnai zaudēt ātrumu. Tomēr šī sistēma neierastos apstākļos var negaidīti nospiest priekšgalu uz leju un tik spēcīgi, ka piloti to vairs nespēj pacelt atpakaļ.

Lidmašīnas ražotājs – ASV uzņēmums "Boeing" atzina kļūdu "Ethiopian Airlines" lidmašīnas sensora darbībā.

Pēc "Ethiopian Airlines" katastrofas visā pasaulē tika apturēta "MAX" sērijas lidmašīnu izmantošana.

Kopš tā laika "Boeing" nācies saskarties ar bargu kritiku par nespēju novērst konstatētās problēmas, par kurām bija zināms jau kopš Indonēzijas lidsabiedrības "Lion Air" lidmašīnas "MAX 8" katastrofas 2018.gada oktobrī.

5.maijs: Maskavas Šeremetjevas lidostā pēc ārkārtas piezemēšanās sadega Krievijas nacionālās aviokompānijas “Aeroflot” iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna “Sukhoi Superjet 100” - šajā katastrofā dzīvību zaudēja 41 cilvēks.

Lidmašīna bija izlidojusi uz Murmansku, bet pēc 28 minūšu lidojuma atgriezās Šeremetjevā un avārijas nolaišanās laikā aizdegās. Lidmašīnā avārijas brīdī atradās 78 cilvēki.

Sarežģītu meteoroloģisko apstākļu dēļ lidmašīna nolaidās tikai otrajā mēģinājumā, taču nolaišanās laikā aviolainera šasija un priekšgals atsitās pret skrejceļu un aizdegās lidmašīnas dzinēji, bet liesmas drīz aptvēra arī visu lidmašīnas aizmugures daļu. Apkalpe steidzās evakuēt pasažierus pa piepūšamo trapu.

Krievijas veiktajā izmeklēšanā secināts, ka uz avarējušās lidmašīnas atrastas bojājumi, kādi raksturīgi zibens spērienam. Pēc zibens spēriena atslēdzās lidmašīnas autopilots un lidmašīnas sistēmas pārgāja manuālā vadībā.

Izmeklētāju sākotnējā ziņojumā nav tiešu norāžu uz pilota kļūdām kā iemeslu aviokatastrofai.

24.novembris: Kongo Demokrātiskajā Republikā neilgi pēc pacelšanās Gomā nogāzās lidmašīna "Dornier 228-200", kas piederēja privātai aviokompānijai "Busy Bee".

Lidmašīna bija ceļā uz Beni apmēram 350 kilometrus uz ziemeļiem no Gomas.

Šajā katastrofā gāja bojā visi 19 lidmašīnā bijušie cilvēki, kā arī vēl desmit cilvēki, kas atradās uz zemes.

Kongo Demokrātiskajā Republikā lidmašīnu avārijas notiek bieži, jo lidmašīnas ir slikti uzturētas un gaisa satiksmes drošības prasības nav stingras. Drošības apsvērumu dēļ nevienai no Kongo komerciālajām lidsabiedrībām, tostarp "Busy Bee", nav atļaujas ielidot Eiropas Savienības gaisa telpā.

27.decembris: Kazahstānas lidsabiedrības "Bek Air" iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna ar 98 cilvēkiem avarēja īsi pēc pacelšanās no Almati lidostas, aviokatastrofā gāja bojā 12 cilvēki un vairāk nekā 50 guva ievainojumus.

Aviolainerim bija paredzēts doties uz valsts galvaspilsētu Nursultanu.

Lidmašīna "Fokker-100" ar 93 pasažieriem un pieciem apkalpes locekļiem pacelšanās laikā no Almati lidostas divreiz atsitusies ar asti pret skrejceļu, pēkšņi zaudējusi augstumu, ietriekusies betona nožogojumā un pēc tam - lidlauka malā esošajā divstāvu jaunbūvē, kurā cilvēki nav atradušies.

Kazahstānas izmeklētāji izskata vairākas versijas par katastrofas iemesliem, tostarp lidmašīnas tehniskās problēmas, laikapstākļus un pilotēšanas kļūdas.

Kazahstānas Civilās aviācijas pārvalde uz laiku aizliegusi visu lidmašīnu "Fokker-100"  lidojumus, kā arī apturējusi aviokompānijas "Bek Air" darbību.