Aviobūves milža problēmas

Vadības maiņa bijusi nepieciešama, lai atjaunotu uzticību uzņēmumam, tam virzoties uz priekšu un cenšoties vērst par labu attiecības ar regulatoriem, klientiem un citām ieinteresētajām pusēm.

Krīze "Boeing" sākās martā, kad tika pārtraukta lidmašīnu "Boeing 737 MAX" izmantošana visā pasaulē pēc divām šo lidmašīnu katastrofām, kurās gāja bojā 346 cilvēki. Gan Indonēzijas aviokompānijas "Lion Air" lidmašīnas "Boeing 737 MAX 8" katastrofā 2018.gada oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan 2019.gada martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas "Ethiopian Airlines" "Boeing 737 MAX 8" avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās.

Kompānija ir plaši kritizēta par tās izstrādāto lidmašīnām "Boeing 737 MAX" domāto automātisko sistēmu "Maneuvering Characteristics Augmentation System" (MCAS) , kas tiek uzskatīta par faktoru abās katastrofās.

Lidmašīnu modeļos "Boeing 737 MAX 8" un "Boeing 737 MAX 9" šī automātiskā sistēma, kuras nolūks ir palīdzēt pilotiem izvairīties no lidmašīnas priekšgala pacelšanas bīstami augstu, neierastos apstākļos var negaidīti nospiest priekšgalu uz leju un tik spēcīgi, ka piloti to vairs nespēj pacelt atpakaļ. 

Termiņš lidojumu atsākšanai ar "Boeing 737 MAX" ticis vairākkārt atlikts, un decembrī "Boeing" paziņoja, ka apturēs lidmašīnu "737 MAX" ražošanu.

"Boeing" 2019.gada trešajā ceturksnī strādāja ar 1,2 miljardu dolāru tīro peļņu, kas ir par 50,6% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Peļņas kritums galvenokārt tiek skaidrots ar aviolaineru "Boeing 737 MAX" nedienām.