Itālijas parlaments apstiprina 2020.gada budžetu

Parlamenta apakšnams budžetu apstiprināja īsi pirms plkst.5 (plkst.6 pēc Latvijas laika). Par to balsoja 312 deputāti, 153 balsoja pret, bet divi atturējās.

"Daži to sauc par nelielu brīnumu, un tas tāds ir," komentējot PVN paaugstināšanas atlikšanu, atzinis ekonomikas ministrs Roberto Gualtjeri, kurš pārstāv kreisi centrisko Demokrātisko partiju (PD).

Budžets saskaņots smagās sarunās starp PD un populistisko Pieczvaigžņu kustību (M5S), kas augustā izveidoja koalīciju, lai novērstu pirmstermiņa vēlēšanas, kurās, visticamāk, būtu uzvarējusi nacionālkonservatīvā partija "Līga".

Pirmdienas pēcpusdienā valdība ar 334 pret 232 balsīm izturēja uzticības balsojumu, ko tā bija pieprasījusi saistībā ar budžetu. Taču pēc tam balsošana par pašu budžetu opozīcijas obstrukcijas rezultātā ievilkās krietni pāri pusnaktij.

PVN paaugstināšana, ar kuru bija plānots valsts kasē papildus iegūt 23 miljardus eiro un kurai vajadzēja stāties spēkā 1.janvārī, atlikta līdz 2021.gadam.

Tajā pašā laikā budžets paredz algas nodokļu pazemināšanu un lielākus izdevumus bērnu aprūpei un veselības aizsardzībai.

Cita starpā paredzēts arī ieviest nodokli uz vienreiz izmantojamo plastmasu, kas stāsies spēkā jūlijā, un nodokli uz saldinātajiem dzērieniem, ko sāks iekasēt no oktobra.

Budžeta likumā iekļauti arī pasākumi, lai apkarotu izvairīšanos no nodokļiem.

Paredzētais budžeta deficīts saglabāts 2,2% līmenī no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet plānotais valsts parāds ir 135,2% no IKP, kas saskaņā ar valdības prognozēm nākamgad augs par 0,6%.

Tas nozīmē, ka situācija nākamgad faktiski nemainīsies salīdzinājumā ar 2019.gadu.

Itāliju, kas ir trešā lielākā eirozonas ekonomika, jau ilgstoši nomoka lielais valsts parāds un zemais izaugsmes temps. Itālija ir vienīgā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, izņemot Grieķiju, kuras IKP nav atgriezies 2008.gada pirmskrīzes līmenī.

Tomēr Gualtjeri uzstāj, ka valdība ielikusi pamatus valsts "atjaunotnei un modernizācijai" un "turpmākai nodokļu nastas mazināšanai".

Neskatoties uz to, pastāv šaubas, vai premjerministra Džuzepes Konti kabinets izdzīvos ilgāk par 26.janvāri, kad paredzētas nozīmīgas reģionālās vēlēšanas.

Ja Mateo Salvīni vadītā līga uzvarēs Emīlijas-Romanjas reģionā, kas tradicionāli uzskatīts par kreiso bastionu, valdošā PD var justies tik pazemota, ka varētu atteikties no dalības valdībā arī nacionālajā līmenī.

Saskaņā ar pagājušajā nedēļā publicētajiem aptaujas rezultātiem PD kandidātu un pašreizējo Emīlijas-Romanjas prezidentu Stefāno Bonačīni atbalsta 47,2%, bet Līgas kandidāti Lūciju Bergonconi - 40,1%.