Putins kļuva par prezidentu pirms 20 gadiem. Nākotnes scenāriji (21)

Putina režīmu kritizē par iedzīvotāju brīvību noārdīšanu, opozīcijas apspiešanu un vēršanos pret medijiem, kas atļaujas būt kritiski. Putina laikā Krievija iebruka Gruzijā un Ukrainā - tas cēla Putina reitingus Krievijā, taču sagandēja attiecības ar Rietumiem un noveda pie ekonomiskajām sankcijām.

"Putins apturēja normālu Krievijas attīstību īstas tirgus ekonomikas un īstas politiskās demokrātijas virzienā," aģentūrai AP norāda "Carnegie Moscow" centra pētnieks Andrejs Kolesņikovs.

Politiskie vērotāji cenšas paredzēt, kas tieši notiks pēc Putina ceturtā prezidenta pilnvaru termiņa beigām 2024.gadā. Prognozējams pašlaik šķiet vien tas, ka Putins - Krievijas visilgāk pie varas esošais vadonis kopš Staļina - paliks "pie stūres".

Nekas neliecina, ka 67 gadus vecajam Putinam būtu kādas veselības problēmas. Iedzīvotāju vidū viņš ir populārs, lai gan "Krimas efekts" lielā mērā izzudis apstākļos, kad būtiska dzīves līmeņa uzlabošanās nav vērojama un pieņemts lēmums paaugstināt pensionēšanās vecumu.

Putins bez aizķeršanās varētu panākt, ka parlaments atceļ prezidenta termiņu skaita ierobežojumu. Taču vairums politikas zinātāju uzskata, ka Putins izmantos kādu smalkāku metodi, kas uztur ilūziju par demokrātisku pieeju.

Šomēnes Putins deva mājienu, ka varētu grozīt konstitūciju. "Varētu atcelt noteikumu [par diviem prezidentūras termiņiem] "pēc kārtas". Jūsu padevīgais kalps divus termiņus nokalpoja, pēc tam aizgāja, un viņam bija konstitucionālas tiesības atgriezties prezidenta amatā. Tomēr šis punkts mulsina daļu politologu un sabiedrisko darbinieku," ikgadējā preses konferencē norādīja Putins.

Tāpat viņš apcerēja ideju par konstitūcijas grozījumiem, kas mainītu spēku samēru prezidenta, ministru kabineta un parlamenta starpā. Lai gan Putins sīkāk nepaskaidroja šo domu, iespējams, viņš varētu atkal atgriezties premjerministra amatā, pirms tam piešķirot premjeram daudz vērienīgāku lomu valsts politiskajā dzīvē.

Viņš varētu sekot Kazahstānas modelim un prezidenta amatā iecelt uzticamu protežē, pašam saglabājot prominentu pozīciju kādā nozīmīgā institūcijā.

Taču ir arī kāds dramatiskāks scenārijs.

Baltkrievijā pastiprinājušās bažas, ka Kremlis varētu uzspiest abu valstu apvienošanos. Tādā gadījumā Putins kļūtu par pavisam jaunas valsts galvu.

Putins izvairījās no jautājuma, vai viņš apsvērtu šādu iespēju.

Visi varianti ir riskanti. Laikā no 2008. līdz 2012. gadam Putins pēc diviem konstitūcijā paredzētajiem termiņiem "samainījās" amatiem ar premjeru Dmitriju Medvedevu. Putins turpināja diktēt toni un guva labumu no Medvedeva lēmuma pagarināt prezidenta pilnvaru termiņu no četriem līdz sešiem gadiem. Tomēr Putins ar "valdīšanu tandēmā" īsti apmierināts nebija - īpaši par Medvedeva lēmumu ļaut ANO dot "zaļo gaismu" Rietumu militārajai kampaņai Lībijā.

Putina atgriešanās prezidenta amatā tika uzņemta ar plašiem protestiem. Putina darbiniekiem bija aizdomas, ka Medvedeva padomnieki esot viņu mudinājuši cīnīties par otro pilnvaru termiņu.

Ja Putins izlems par labu premjerministra lomai, arī tas var radīt zināmas problēmas. Piemēram, ja premjeru izraugās parlamenta vairākums, viņa palikšana pie varas būs atkarīga no partijas "Vienotā Krievija" snieguma. Tās popularitāte pēdējos gados mazinājusies.

Savukārt apvienošanās ar Baltkrieviju būtu vēl riskantāka, jo sadusmos baltkrievus un vēl vairāk saasinās attiecības ar Rietumiem. "Lukašenko interesēs ir būt diktatoram pašam savā valstī, nevis kļūt atkarīgam no Putina," komentē Koļesņikovs.

Lai arī kādu pieeju Putins izvēlētos, visticamāk, viņš to turēs noslēpumā līdz pašam pēdējam brīdim.

"Neskaidrība sniedz zināmas priekšrocības - tas paver iespēju sarīdīt dažādas interešu grupas vienu pret otru, turot tās neziņā," norāda Maskavā dzīvojošā politoloģe Jekaterina Šulmane. "Taču tas arī nevar vilkties pārāk ilgi, jo noved pie cīniņiem politiskajā elitē."

Viņa pieļauj, ka Kremlis varētu ātrāk izsludināt 2021.gadā plānotās parlamenta vēlēšanas, lai izvairītos no tālāka popularitātes krituma. "Svarīgi, lai parlamentā būtu uzticams vairākums," teica Šulmane. "Kā to panākt - grūts jautājums."

Šulmane uzskata, ka visticamākais esot "Kazahstānas modelis" - palikšana pie varas, dalot to ar lojālu protežē.