Gabrilovica: Kreditēšanu joprojām negatīvi ietekmē lielais ēnu ekonomikas īpatsvars

"Diemžēl uz kreditēšanas vidi joprojām negatīvu iespaidu atstāj lielais ēnu ekonomikas īpatsvars un izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kā arī neskaidrā kapitāla izcelsme, kas nereti uzņēmējiem liedz iespēju saņemt cerēto aizdevumu. Tāpēc viens no svarīgiem uzdevumiem valstī kopumā ir - turpināt mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru," teica Gabrilovica.

Viņa norādīja, ka banku spēja un vēlme kreditēt uzņēmumus ir augstāka nekā pirms 10 gadiem. "Nozares dati rāda, ka kopumā lielākajām bankām Latvijā vēlme kreditēt uzņēmumus nav mazinājusies. Pagaidām pieaugums varbūt ir lēns, taču temps pakāpeniski pieaug," sacīja Gabrilovica.

Viņa piebilda, ka šādu tendenci apliecina arī Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati - 2019.gada deviņos mēnešos banku kredītportfeļa apmērs sasniedza 13,9 miljardus eiro, kas ir 2,5% pieaugums salīdzinājumā ar 2018.gada beigām. Kredītportfeļa pieaugums novērojams kopš 2018.gada gan privātpersonu, gan uzņēmumu segmentā. 

Gabrilovica prognozēja, ka iedzīvotāju labklājības līmenis turpinās augt. "Sagaidāms, ka cilvēkiem pieaugs gan finansiālās drošības "spilveni", gan arī vairāk varēs atļauties sev jaunu mājokli. Var sagaidīt, ka attīstīsies arī citi ieguldījumu pārvaldības un pensiju uzkrājumu veidi. Līdz ar iekrājumu pieaugšanu cilvēki arī arvien vairāk meklēs veidus, kā ieguldīt un dažādot iemaksas pensiju trešajā līmenī un investīcijās," viņa sacīja.

Tāpat Gabrilovica atzina, ka pēdējie gadi visam finanšu sektoram bija izaicinājumu pilni. "Nozarē daudz un mērķtiecīgi strādāts pie nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas jautājumiem un terorisma finansēšanas novēršanas. Tā ir ļoti nopietna un globāla banku problēma, un regulators ir veicis uzlabojumus, kā rezultātā bankas visā pasaulē veikušas lielu darbu un ieguldījušas būtiskus resursus. Tas arī 2020.gadā joprojām būs aktuāls jautājums ne vien Latvijā, bet globālā mērogā," viņa sacīja.

"Luminor Bank" filiāles Latvijā vadītāja arī minēja, ka finanšu sektoram ir jāturpina darbs pie iedzīvotāju uzticības stiprināšanas, ko skāra pēdējo gadu finanšu sektora satricinājumi un noveda pie zināmas uzticības krīzes. "Bankām svarīga ir uzticība, tāpēc mūsu uzdevums ir apliecināt un parādīt, ka šobrīd viss lielā mērā ir sakārtots un tiek kontrolēts," piebilda Gabrilovica.

Tāpat viņa atzīmēja, ka digitalizācija un automatizācija kopumā pozitīvi ietekmē gan darbības efektivitāti un produktivitāti, gan kopējās tendences ekonomikā, tāpēc šī joma turpinās attīstīties arī finanšu sektorā. 

Gabrilovica norādīja, ka maksājumu jomā aktīvi darbojas "fintech" uzņēmumi, kas konkurē ar bankām. "Ikviena konkurence veicina attīstību, un ieguvēji ir klienti, kas varēs saņemt arvien mūsdienīgākus, ērtākus pakalpojumus. Vienlaikus tas norāda uz tendenci, ka individuāla klātienes apkalpošana kļūs dārgāks pakalpojums, savukārt ikdienas pakalpojumi kļūs arvien digitālāki," pauda "Luminor Bank" filiāles Latvijā vadītāja.

Jau vēstīts, ka 2017.gada oktobrī Baltijas valstīs darbu sāka "Nordea Bank" un DNB apvienotā banka "Luminor Bank", savukārt 2019.gada janvāra sākumā tika pabeigta Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā. 

Bankas stratēģiskais investors ir ASV investīciju kompānija "Blackstone". "Blackstone" iegādājusies 60% "Luminor Bank" akciju. Vienlaikus "Blackstone" un "Nordea" noslēgušas papildu vienošanos par "Nordea" piederošo 20% "Luminor Bank" akciju pārdošanu tuvāko gadu laikā.